2023. gada 5. decembrī tika publiskoti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas "PISA 2022" pirmie rezultāti. Tie uzrāda, ka Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu spējas matemātikā un dabaszinātnēs ir augstākas par OECD valstu vidējo līmeni, bet lasīšanā – tuvu vidējam līmenim. Salīdzinot Latvijas skolēnu sasniegumus 2018. un 2022. gadā, tie ir palielinājušies dabaszinātnēs, taču samazinājušies matemātikā un lasīšanā.
Sasniegumu samazināšanās lasīšanā ir gan Latvijas, gan citu valstu problēma. Pētījumi rāda, ka arī pieaugušo kognitīvās prasmes OECD dalībvalstīs kļūst arvien zemākas, negatīvi ietekmējot loģisko domāšanu, spēju fokusēt uzmanību, valodas zināšanas un izpratni. Valsts izglītības un satura centrs min, ka viens no iemesliem lasīšanas kvalitātes neapmierinošajiem rādītājiem skolēnu gadījumā varētu būt ilgstošas attālinātās mācības Covid-19 pandēmijas laikā un viedierīču lietošanas paradumi.
Reaģējot uz šo situāciju, valdība šīgada budžetā apstiprinājusi 400 000 eiro piešķīrumu bērnu un jauniešu lasītprasmi attīstošiem pasākumiem, par kuriem atbildīga Kultūras ministrija.
Lai dotu ieskatu jauniešu lasīšanas paradumos un interesēs, decembra izskaņā TVNET devās uz Āgenskalna Valsts ģimnāziju, lai satiktos ar vecāko klašu skolēniem un aprunātos, kas interesants un aizraujošs ir izlasīts 12 mēnešu garumā.
Āgenskalna Valsts ģimnāzija (ĀVĢ) ir viena no vecākajām skolām Latvijā, kas joprojām darbojas, un pirmā skola Rīgā Daugavas kreisajā krastā. 1920. gadā arhitekta Reinholda Šmēlinga projektētajā namā Lavīzes ielā 2A vienkopus ievācās Āgenskalna meiteņu skola (dibināta 1805. g.), Sv. Lūkasa pilsētas zēnu skola (1872. g.) un Švarcmuižas pilsētas meiteņu skola (1904. g.).