Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Meteņu laika zīmes un raksti

Foto: Publicitātes foto

Metenis, ko siltajās zemēs sauc par karnevālu, ir diezgan labi tēmēts uz auglības rituāliem. Auglību vēl, saimniecei dziedot: „Padejo, saimeniece, Metenīša vakarā!“, ja tikai viņa dejojot augsti cilā kājas (atceramies franču kankānu). Brazīlijā, kur noteikti nesūdzas par zemu dzimstību, Meteņa-karnevāla gājieni izceļas ar zināmu kailuma kultu. 

Ko darīt, ja pie mums Meteņos kamaniņās no kalna laižas nevis puskailas skaistules, bet kažokos tērpušies budēļi, par kuru dzimumu liecina vien striķītī starp kājām iekārts viens oranžs saknenis un divi sārti āboli? Dažiem pat pušķītis virs āboliem…

Gaidot Meteni, atcerējos, ka pirms gada valstī bija varens trādirīdis, kad dažiem tradīcijas nesaprotošiem cilvēkiem nebija paticis, ka Līvānu folkloras kopas „Ceiruleits“ maskotajiem čigāniem pie jostas bija piekārts burkāns un divi sīpoli. Toreiz, paldies Dievam, Laimai un Mārai, šim simboliskajam komplektam jeb “steberei” atradās pietiekami daudz aizstāvju un tautas tradīcijas netika grautas.

Irita, Metenis un stebere

Tāpēc, lai neatkārtotos gadu veci notikumi, uzreiz meklēju kādu gudru cilvēku – Bārbeles folkloras kopas vadītāju Iritu Vimbu, kas paskaidrotu, kāpēc Zemgalē budēļiem pie jostas bez burkāna ir divi āboli, kamēr Latgalē ābolu vietā – divi sīpoli. Iritai vaigi gan nedaudz sasārta, kad viņa pastāstīja, ka ābolos taču iekšā ir sēkliņas, lai es pats saprotot... Ja jau Irita tik vieda, tad lūgsim pastāstīt, kā zemgalieši izprot Meteni.

Irita Vimba budēļu ielenkumā.
Irita Vimba budēļu ielenkumā. Foto: Vita Vēvere

Irita Vimba: „Metenis – pagrieziena punkts, jauna gada sākums, kad iesākas jauns rits, plānoti darbi, jo tieši uz šo laiku tā pa īstam varam aptvert, ka gads ir sācies. Pētot Zemgales un Bauskas novada, Vecumnieku apkaimi, tika atjaunota budēļu maskošanās tradīcija, kas tiek aktīvi uzturēta un iedzīvināta kopš 2015. gada.

No gada uz gadu palielinās interese par Meteņiem. Ne velti visā pasaulē februāris ir karnevālu laiks, kad caur maskošanos tiek izspēlētas mistērijas starp zināmo un citādo, veicot noteiktas darbības, rituālus.

Atceros vienus Meteņus Vecumniekos Jaunā ezera krastā, kur katru gadu svinam šo laiku. Toreiz izjutām salu un spožu sauli, spēcīgu vēju, gan lietu, gan sniega virpuli, un tas viss – vienu svētku ietvaros. Kamēr vien mēs uzturēsim savas tradīcijas, svinēsim svētkus, turēsim godus, leposimies ar savām saknēm, tikmēr mēs pastāvēsim!“

Nepalaid garām!

Uz augšu