Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Rīta kafija ar dzejnieku. Pjērs Venklērs no Francijas

Foto: Maison de la Poésie de Nantes

Gaidot 3. Starptautiskā dzejas festivāla "Page Break" sākumu 24. aprīlī, uz virtuālu rīta kafiju aicinām Pjēru Venklēru – franču literātu, kurš teju 10 gadus dzīvojis Āzijā. Pabijis rakstniecības rezidencē Japānas pilsētā Kioto, vēlāk strādājis par filozofijas skolotāju Tokijā, Šanhajā un Singapūrā, mitinājies Londonā, bet šobrīd uzturas Šveicē.

Pjērs Venklērs festivāla apmeklētājiem būs satiekams vairākkārt, bet vispirms – jau festivāla pirmajā dienā trešdien, 24. aprīlī, kad Skatu tornī Jelgavas pils salā plkst. 20.00 noslēgsies nu jau par tradīciju kļuvusī festivāla Dzejas pastaiga. Tā iesāksies Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas pagalmā plkst. 19.00.

Pjērs Venklērs (Pierre Vinclair) izdevis ap 20 grāmatu franču valodā, tostarp dzejas krājumus, daiļliteratūras darbus un literatūrkritikas izdevumus. 2013. gadā izdotais autora dzejas krājums „Les Gestes impossibles” (Neiespējamie žesti) ieguvis Francijas Akadēmijas balvu.

Foto: Publicitātes foto

Viņa jaunāko krājumu „La Sauvagerie” (Mežonība) veido 500 desmit rindiņu dzejoļi par ekoloģiskās katastrofas tematiku.

Autors pubilcējis filozofiskas apceres par Tomasa Stērnsa Eliota un Džona Lorensa Ešberija darbiem, franciski atdzejojis Sentlūsijas salas dzejnieka, Nobela prēmijas laureāta Dereka Volkota darbus un ķīniešu dzejas klasikas sacerējumu „Shijing”.

Venklērs ir literatūras interneta žurnāla „Catastrophes” galvenais redaktors, 2022. gadā ieguvis prestižo Francijas Mākslas un Literatūras goda ordeni.

Foto: pierrevinclair.com

LITHOBATES SEVOSUS

…Laiki ir mainījušies, taču sēnes

joprojām izplatās kā Volti

Disneji, darot cilvēkus lepnus un pārvēršot beigtus krupjus

beigtos prinčos, izraisot to, ka cēloņi sastop

savas kaitīgās sekas, Misisipi slimības

ar tauriņa spārnu vēzienu ieviešas

Jaunzēlandē, asaru tornādo nenostājas pret kāpuru

armijām, kas posta augsni, kamēr tu krāj

asaras sāļo smaržu lūpu kaktiņā,

nesniedzot nekādu risinājumu.

No franču valodas atdzejojusi Irēna Auziņa.

Foto: Publicitātes foto

Kāds ir tavs ieteikums možam un enerģiskam rītam?

Doties skrējienā pa mežu.

Kuras trīs lietas tu paņemtu līdzi uz Latviju, kas, tavuprāt, simbolizē tavu valsti šodien?

Es ņemtu līdzi franču valodu. Trīs lietas – apzīmējumu, apzīmētāju un apklusumu.

Par ko tu nekad nerakstītu savā dzejā?

Iekams vēl esi dzīvs – nekad nesaki nekad. Visas tēmas ir atvērtas, sākot no suņu mēsliem līdz galda tenisa turnīriem, papagaiļu DNS, finanšu krīzes nomāktu, imagināru valsti vai kvadrātveida apļiem. Dzeja pieļauj visu. Dzeja ir domāšanas veids. “Nedomāt par X” jau ir veids kā “domāt par X”. Vai tomēr Y? To nekad nevar zināt.

Nosauc trīs lietas, ar ko tev asociējas Latvija?

Ar dzejniekiem Arvi Vigulu, Madaru Gruntmani un Efi Dujanu.

Par ko vēsta tava dzeja?

Pateikt svarīgo tiem, kam tas ir svarīgi.

Kāds ir tavs dzīves moto?

To es noformulēšu kādā no saviem nākamajiem dzejoļiem.

Tavs novēlējums labai dienai…

Rakstīt, skriet, lasīt, mīlēt.

Nepalaid garām!

Uz augšu