beigtos prinčos, izraisot to, ka cēloņi sastop
savas kaitīgās sekas, Misisipi slimības
ar tauriņa spārnu vēzienu ieviešas
Jaunzēlandē, asaru tornādo nenostājas pret kāpuru
armijām, kas posta augsni, kamēr tu krāj
asaras sāļo smaržu lūpu kaktiņā,
nesniedzot nekādu risinājumu.
No franču valodas atdzejojusi Irēna Auziņa.
Kāds ir tavs ieteikums možam un enerģiskam rītam?
Doties skrējienā pa mežu.
Kuras trīs lietas tu paņemtu līdzi uz Latviju, kas, tavuprāt, simbolizē tavu valsti šodien?
Es ņemtu līdzi franču valodu. Trīs lietas – apzīmējumu, apzīmētāju un apklusumu.
Par ko tu nekad nerakstītu savā dzejā?
Iekams vēl esi dzīvs – nekad nesaki nekad. Visas tēmas ir atvērtas, sākot no suņu mēsliem līdz galda tenisa turnīriem, papagaiļu DNS, finanšu krīzes nomāktu, imagināru valsti vai kvadrātveida apļiem. Dzeja pieļauj visu. Dzeja ir domāšanas veids. “Nedomāt par X” jau ir veids kā “domāt par X”. Vai tomēr Y? To nekad nevar zināt.
Nosauc trīs lietas, ar ko tev asociējas Latvija?
Ar dzejniekiem Arvi Vigulu, Madaru Gruntmani un Efi Dujanu.
Pateikt svarīgo tiem, kam tas ir svarīgi.
Kāds ir tavs dzīves moto?
To es noformulēšu kādā no saviem nākamajiem dzejoļiem.
Tavs novēlējums labai dienai…
Rakstīt, skriet, lasīt, mīlēt.