:format(webp)/nginx/o/2023/01/10/15071378t1hb045.jpg)
“Piedzimusi ielas saulainajā pusē” – tā par kino un teātra zinātnieci Valentīnu Freimani teikusi viņas māte Eva Lēvenšteina. Bet viņa pati par sevi pasmaidot atzinusi, ka ir 18. gadsimta apgaismības laikmeta cilvēks. Daļai latviešu lasītāju jau pazīstams mākslu speciālistes devums rakstniecībā: autobiogrāfiskais darbs “Ardievu, Atlantīda!” (2010). Nu pēc 14 gadu pārtraukuma klajā nācis izdevums “Antigones likums” – bērnības un agrās jaunības atmiņu turpinājums pieaugušas sievietes dzīvē.
Abonentiem
Kā būt labam cilvēkam sliktos laikos. Valentīnas Freimanes “Antigones likums”
Izcilā kinozinātniece, Latvijas kinokritikas granddāma Valentīna Freimane (1922-2018) ir īpaša parādība Latvijas kultūras vēsturē – viņas zināšanas par pasaules teātra un kino procesiem, padomju laikā vadītais leģendārais kinolektorijs un ilgu gadu garumā mērāmais pedagoģiskais un publicistiskais darbs ietekmējis un iedvesmojis vairākas Latvijas kultūras personību paaudzes.
Svarīgi arī, ka visa šī ieguldījuma pamatā ir spēcīga personība ar neparastu biogrāfiju – laimīgu un intelektuāli piepildītu bērnību starptautiski atvērtā vidē, kam sekoja ciešanu un grūtību gadi Otrā pasaules kara un holokausta laikā, kad tikko studijas uzsākusī Valentīna pēkšņi un traģiski zaudēja visus tuvos cilvēkus, palika viena un bija spiesta slēpties kaut arī draugu, bet tomēr – svešos mājokļos.