Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Salceviča vāc parakstus pret naidīgiem anonīmajiem komentāriem (6)

Indra Salceviča
Indra Salceviča Foto: Indras privātais arhīvs

Pēc tam, kad blogere un stiliste Indra Salceviča sniedza interviju žurnālam "Ieva" un fragmenti no tās nonāca ziņu portālos, viņa internetā saņēma virkni negatīvu komentāru. Nu viņa apņēmusies cīnīties pret komentētāju visatļautību.

Raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" Salceviča saka: "Nav jau jābūt tiem komentāriem visiem slavinošiem! Tu vari izteikt savu viedokli, ir vārda brīvība, bet izsaki to korekti, neapsaukājoties, iemācies runāt bez visādām drausmīgām vārdu izvēlēm, kas noniecina personību!"

"Nekas nevar būt briesmīgāks, ja sabiedrībā pazudīs tolerance vienam pret otru!" uzskata stiliste.

Viņa vēlas, lai viņas bērni un nākamā paaudze nekad nesaņemtu šādu "šļuru spaini".

Populārā blogere ir sagatavojusi iniciatīvu "Manabalss.lv", lai atļautu soctīklos komentēt tikai identificējamiem lietotājiem.

Šādu iniciatīvu atbalsta arī citi sabiedrībā pazīstami cilvēki, piemēram, dziedātājs un pasākumu vadītājs Roberto Meloni.

Arī žurnāliste Inga Spriņģe atbalsta šādu iniciatīvu, taču norāda: "Pēc būtības es īsti neticu, ka šī konkrētā parakstu vākšana kaut ko uzlabos, un iemesls ir tikai viens. Manuprāt, mazākā ļaunuma sakne tajā visā ir portālu komentāru sadaļas. Lielākais ļaunums un tā īstā elle ir tieši sociālie mediji - "Tik Tok", "Instagram", "Facebook"."

Iniciatīvā teikts: "Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 100. pantu ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju un paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. Demokrātiskā valstī vārda brīvībai ir vitāla nozīme. Ikviena cilvēka vārda brīvība beidzas tur, kur sākas cita cilvēka tiesības. Analizējot dažādu ziņu portālos publicēto rakstu komentāru sadaļas, ir redzams, ka mediji informē sabiedrību un ļauj tai brīvi paust savu viedokli, taču nemoderē zem rakstiem esošās diskusijas, kurās plaukst un zeļ sazvērestības teorijas, naida kurināšana (arī uz nacionālā, etniskā un rases pamata), necenzēta leksika, meli, puspatiesības, homofobija un citas personu goda un cieņas aizskaršanas formas. Šai tēmai tika veltīts arī raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" sižets par "melnajiem komentāriem". Mūsuprāt, tādi nav pieļaujami.

Tāpēc aicinām ieviest regulējumu par komentāru sadaļām medijos interneta telpā.

Mūsuprāt, ziņu portālu publikāciju komentēšanai ir jābūt pieejamai tikai identificējamām personām. Proti, personai, kas vēlas ievietot komentāru sadaļā savu viedokli, pirms tam ir jāveic autentifikācija ar kādu personu identificējošu rīku. Personai būtu jāatļauj saglabāt iespēju rakstīt komentāru, norādot segvārdu, tomēr reālā identitāte būtu pieejama medija datu bāzē. Šāda identifikācija dotu iespēju personai, kuras tiesības būs aizskartas, vērsties pēc reāli nodrošināmas aizstāvības tiesībsargājošajās iestādēs. Ne mazāk svarīgi ir nodrošināt arī komentāru moderēšanu, kā tas jau notiek vairākās citās valstīs.

Līdz ar to jebkurš sabiedrības loceklis būs pasargāts no nesodītas savu tiesību pārkāpšanas, paturot tiesības uz personas privātās dzīves neaizskaramību un reāli nodrošinot goda un cieņas aizskaršanas un reputācijas graušanas aizliegumu.

Sabiedrība kopumā tiks pasargāta no dažādu sazvērestību teoriju vairošanās un dezinformācijas izplatīšanās, kā arī netiks kultivēta diskriminācija uz rases vai etniskās piederības un dzimuma pamata, seksuālās orientācijas vai ķermeņa kaunināšanas pamata."

Līdz šim savākti nepilni 1000 paraksti no kopumā 10 000 parakstu, lai iniciatīva nonāktu Latvijas Republikas Saeimā.

Uz augšu