Atbilde ir vienkārša – tā ir Viļņas Latviešu biedrība, kura nupat, 12. oktobrī svinēja trīsdesmit piecus savas darbības gadus.

Sveikt tautiešus Lietuvā agrā rītā no Māmuļas ar autobusu izbrauca Rīgas Latviešu biedrības (RLB) domnieku delegācija, kam pievienojās Folkloras komisijas kopienas "Rīgas Danči" pārstāvji ar visu Dižkokli un dažiem Goda dvieļiem.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā rīdzinieki uzreiz atrada "Tautinių bendrijų namai", tas ir – Tautu biedrību namu, kas nodots mazākumtautību rīcībā. Sapulcējušos svētku dalībniekus Lielās zāles vidū sveica Gunta Rone.

Mīļie tautieši Lietuvā

Gunta Rone ir Viļņas Latviešu biedrības dibinātāja un vadītāja visus trīsdesmit piecus gadus. Viņa sveica savus biedrus un atbalstītājus, kā arī saņēma apsveikumus ne tikai no RLB vadības, bet arī no vairākām svarīgām amatpersonām, starp kurām izceļam Latvijas vēstnieci Lietuvā Solveigu Silkalnu. Sveicēju vidū arī pašvaldības un citu mazākumtautību oprganizāciju pārstāvji. Tad kopienas „Rīgas Danči“ priekšnesumi – folkloras izrāde uz pasaulē mazākās skatuves ar pasaulē lielāko kokli.

Dižkokli Latvijas pilnvarotajai un ārkārtējai vēstniecei Solveigai Silkalnai izrāda Rozīte Katrīna Spīča, Malvīne Mantinece un Stella Līpīte.
Dižkokli Latvijas pilnvarotajai un ārkārtējai vēstniecei Solveigai Silkalnai izrāda Rozīte Katrīna Spīča, Malvīne Mantinece un Stella Līpīte. Foto: Gundars Kaminskis

Pēc koncerta saruna ar Guntu Roni, kuras domas par latviešu dzīvi Lietuvā var dažu labu pārsteigt: „Latvietim dzīvot Lietuvā nav nemaz tik viegli – te tomēr mēs neesam savā zemē, bet arī Latvijā mēs neesam savā zemē. Esam reizē abās zemēs un tai pašā laikā kaut kur pa vidu. Tūlīt paskaidrošu, kāpēc.