/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2024/10/24/16439166t1hc747.jpg)
Igaunija neplāno slēgt Krievijas karavadoņa Mihaela Andreasa Barklaja de Tolli (1761-1818) mauzoleju, paziņojis Tervas pašvaldības padomes priekšsēdētājs un Igaunijas parlamenta deputāts Maido Rūsmans.
Igauņi pielaidīgāki pret Barklaja de Tolli piemiņu – viņam veltītais mauzolejs netiks slēgts
Latvijā pēc plašām diskusijām nolemts demontēt de Tolli pieminekli Rīgā, taču mauzoleju Jegevestes ciemā, kas atrodas Valgas apriņķa Tervas pagastā, slēgt nav plānots. Mauzolejā līdzās de Tolli atrodas arī viņa sievas mirstīgās atliekas.
Lai gan de Tolli nomira pirms vairāk nekā 200 gadiem, viņa mauzolejs joprojām ir iecienīts tūristu apskates objekts.
/nginx/o/2024/10/24/16439156t1habe3.jpg)
Rūsmans Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja, ka demontēto pieminekli no Rīgas varētu pārvietot uz Igauniju.
"Atskatoties vēsturē, ir jābūt robežai. Ja mēs uzskatām Barklaju de Tolli kā personību, viņš bija baltvācu-skotu izcelsmes militārais komandieris, kurš kalpoja cariskās Krievijas impērijai. Tomēr ir svarīgi arī saprast, kāpēc šeit atrodas viņa mauzolejs – viņam piederēja Jegevestes muiža un viņš gribēja šeit dzīvot. Vēsturiski ievērojams ir arī tas, ka viņš esot apguvis igauņu valodu," sacīja Rūsmans.
/nginx/o/2023/10/30/15687045t1hfb98.jpg)
Arī igauņu vēsturnieks un Igaunijas Kara muzeja direktors Hellars Lills norādīja uz de Tolli saistību ar Igauniju.
"Latvijas pusei ir tiesības izdarīt savu izvēli. Taču mūsu gadījumā viņš netiek saistīts ar traģiskiem notikumiem mūsu vēsturē,"
klāstīja vēsturnieks, paskaidrojot, ka de Tolli nav vadījis karaspēku tieši uz Igauniju.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī gan Igaunijā, gan Latvijā aktīvi notikusi padomju okupācijas laika pieminekļu un simbolu demontāža publiskās vietās.
Oktobra vidū Rīgas dome atbalstīja Esplanādes parkā esošā de Tolli pieminekļa demontāžu un pārvietošanu.
/nginx/o/2024/10/24/16439167t1h63cd.jpg)
De Tolli pieminekli Esplanādes malā pirmo reizi atklāja 1913. gadā. Pēc diviem gadiem statuju demontēja, bet tās postaments palika savā vietā. 2002. gadā pēc uzņēmēja Jevgeņija Gomberga iniciatīvas tika uzstādīta statujas kopija.
Uzņēmējs savulaik centās Rīgas pilsētvidē izvietot arī Krievijas cara Pētera I statuju.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes neiebilst pret pieminekļa postamenta pārvietošanu. Pārvalde norāda, ka pieminekļa postaments nav valsts aizsargāts kultūras piemineklis, bet tam ir kultūrvēsturiska vērtība, un tādēļ nav pieļaujama tā iznīcināšana.