Līgums par Lietuvas Nacionālās koncertzāles būvniecību noslēgts ar kompāniju "Gilesta", kas konkursā piedāvāja viszemāko cenu - 102 miljonus eiro. Par projekta īstenošanu atbildīgs Viļņas pašvaldības uzņēmums "Vilniaus vystymo kompanija".

Viļņas mērs Valds Benkunsks pauda pārliecību, ka projekta izmaksas saglabāsies stabilas.

Lietuvas Kultūras ministrija un Viļņas pašvaldība koncertzāles projektā katra ieguldīs 45 miljonus eiro. Šie līdzekļi paredzēti divu gadu periodam, un pārējā nepieciešamā summa būs jāpiešķir valdībai, teica Benkunsks.

Daudzfunkcionālais mākslas centrs tiks uzbūvēts pēc Spānijas arhitektūras studijas "Arquivio Architects" projekta, kas uzvarēja starptautiskā arhitektūras konkursā, informēja "Vilniaus vystymo kompanija". Koncertzāle tiks veidota tā, lai tā būtu piemērota augstākā līmeņa klasiskās mūzikas koncertiem, un Lietuvas orķestriem būs zāles ar lielisku akustiku gan mēģinājumiem, gan koncertiem.

Paredzams, ka Nacionālās koncertzāles galvenajā zālē būs paredzēta līdz 1600 cilvēkiem. Savukārt daudzfunkcionālā zālē būs vietas 800 cilvēkiem. Ēkā būs arī koplietošanas zona, restorāni un mēģinājumu zāle.

Viss Lietuvas Nacionālās koncertzāles komplekss būs 23 800 kvadrātmetru plašs.

Koncertzāle tiek būvēta vietā, kur iepriekš atradās pagājušā gadsimta vidū celtais Arodbiedrību nams, kura nojaukšanu sāka 2019.gadā.

Taura kalnā, no kura paveras plašs skats uz Viļņu, pirms Pirmā pasaules kara bija iecerēts celt Tautas namu. 1911.gadā šai nolūkā tika iegādāts zemes gabals, un viens no šā projekta iniciatoriem, Lietuvas nacionālās atmodas tēvs Jons Basanavičs devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm vākt līdzekļus celtniecībai, tomēr, sākoties Pirmajam pasaules karam, šo ieceri īstenot tā arī neizdevās.

Arodbiedrību namu staļinisma laikam raksturīgā stilā Viļņas Taura kalnā sāka celt 1940.gadā, bet pilnīgi pabeidza tikai 1959.gadā. Šo ēku nojauca, bet tajā esošās vērtīgās vitrāžas saglabāja un nodeva Nacionālajam mākslas muzejam.