15. jūlijā festivālu atklās pianisti Sergejs Osokins, Andrejs Osokins un Georgijs Osokins ar Liepājas simfonisko orķestri diriģenta Gunta Kuzmas vadībā. Trīs Osokini ir pianisma mākslas zīmols – divi dēli un tēvs. Izcila vēriena virtuozi, klavierspēles pētnieki un dziļi mākslinieki, kuru radītās koncertprogrammas vienmēr ir svētki klaviermūzikas mīļotājiem. Osokinu kopīgie koncerti ir notikums ar dziļi pārdomātu vēstījumu, kuros allaž skan skaistākais klaviermūzikas zelta repertuārs un klasiskās mūzikas šedevri oriģinālos pārlikumos divām un pat trim klavierēm.

Koncertā skanēs daļas no hrestomātiskajiem Roberta Šūmaņa un Edvarda Grīga romantisma klavierkoncertiem, kā arī hipnotizējošais Morisa Ravela ’’Bolero’’ versijā trim klavierēm – reibinošā dejas apoteoze šajā skaņdarbā nostalģiski atskatās uz aizejošo laikmetu. Programmā būs arī Volfganga Amadeja Mocarta unikālais koncerts trim klavierēm un orķestrim, atklājot Mocarta ģenialo spēju savienot valdzinošu lirismu ar filigrānu polifoniju, un Johana Sebstiāna Baha Koncerts četrām klavierēm re minorā, kas ir Antonio Vivaldi koncerta četrām vijolēm op. 3 (L'estro armonico) 10 pārlikums – šajā reizē tas izskanēs Georgija Osokina versijā trim klavierēm un orķestrim.

Foto: ieskats 2024. gada Jūrmalas festivāla Galā koncertā

16. jūlijā festivāla ietvaros izskanēs koncerts ‘‘Dzimuši Latvijā’’, kas jau kļuvis par Jūrmalas festivāla tradīciju. Koncertā uz vienas skatuves satiksies dažādu paaudžu mūziķi, Latvijā dzimušie mūzikas spīdekļi – gan jaunie talanti, gan Latvijas koncertdzīves redzamākie mākslinieki, gan latviešu mūziķi ar starptautisku slavu, kuru uzstāšanās dzimtenē vienmēr ir gaidīts notikums.

Mākslinieku vidū būs tenors Aleksandrs Antoņenko, mecosoprāns Zanda Švēde, čellisti Ramons Jafē, Poļina Hļebņikova, akordeoniste Ksenija Sidorova, kā arī jaunie latviešu mūziķi. Jūrmalas festivāla orķestri diriģēs Ainārs Rubiķis.

17. jūlijā būs iespēja redzēt Barselonas flamenko uzstāšanos. Barselonas flamenko balets pārstāv novatorisku flamenko koncepciju, savās izrādēs saglabājot šīs dejas tradicionālās saknes, apvienojumā ar džeza mūziku un laikmetīgo baletu, radot modernu un enerģisku skatuves valodu.

Barselonas flamenko baletu 2017. gadā dibināja katalāņu dejotājs un horeogrāfs Dāvids Gutjerjess. Kolektīvs kļuvis par Barselonas pilsētas un flamenko tradīcijas vēstnieku visā pasaulē. Viņi uzstājušies teju 40 valstīs, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs, Ķīnā un Apvienotajā Karalistē, sniedzot izrādes nozīmīgākajos teātros un festivālos.

Barselonas flamenko Izrāde LUXURIA skatītāju ieved spriedzes, intrigu, dinamikas, mīlestības, uzticības un kaislību pilnā pasaulē, kas aizrauj ar dziļām emocijām. Stāsta centrā ir vīrietis, viņa satikšanās ar savas dzīves lielāko mīlestību un iekšējiem šķēršļiem, iekāri un sarežģīto likteni. Flamenko deja izrādē atklāj šī stāsta intīmās nianses un mūžīgās tēmas ar savu daudveidīgo emociju klāstu, ko piedāvā kustību māksla un smalka ķermeņa valoda.

18. jūlijā Jūrmalas festivālā uzstāsies

akordeoniste Ksenija Sidorova ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Andri Pogu.

Ksenija Sidorova kļuvusi par sava instrumenta vēstnesi pasaulē, ar savu meistarību un personības šarmu uzrunājot klausītājus visā pasaulē. Dēvēta par "atklājēju" (New York Times) ar "elpu aizraujošu virtuozitāti" (The Observer) Ksenija Sidorova ir viena no pasaulē ievērojamākajām akordeona spēles virtuozēm un viņas gudri izsvērtās, rūpīgi veidotās programmas ļāvušas līdz šim par tautas mūzikas instrumentu dēvēto akordeonu novērtēt pavisam jaunā kvalitātē.

Koncertā skanēs viens no krāšņākajiem 20. gadsimta simfoniskās mūzikas darbiem – Otorīno Respīgi ‘‘Romas strūklakas’’, kurā komponists atklājis Romas pilsētas skaistumu, skaņās gleznojot Romas ikoniskās strūklakas dažādos diennakts laikos. Savukārt Antonīna Dvoržāka optimistiskā Astotā simfonija pauž prieku par dzīvību, dabas skaistumu un Bohēmijas tautas mūziku. Īpašs notikums būs ievērojamās mūslaiku britu bulgāru komponistes Dobrinkas Tabakovas Koncerta akordeonam un orķestrim pirmatskaņojumus. Kseniju Sidorovu ar komponisti Dobrinku Tabakovu saista cieša sadarbība jau ilgāku laiku, viņas mūzikā slāņojas bulgāru tautas meloss, baroka un renesanses atskaņas, minimālisma zīmes un noslēpumaini zaigojoša pastorāle.

Foto: "Jūrmalas festivāls: Dzimuši Latvijā 2024"

18. jūlijs sola arī īpašu notikumu Jūrmalas ietvaros – Nakts koncertu, kas kļuvis par jaunu festivāla tradīciju. Koncertā ar soloprogrammu uzstāsies džeza un bossa nova dziedātājs, ģitārists Luizs Mura. Savā daiļradē mākslinieks daiļradē apvieno brazīliešu mūzikas siltumu ar džeza improvizācijas brīvību. Viņš savu mūzikas karjeru sāka Brazīlijā, kur iemīlēja un apguva bossa nova – stilu, kas radies 20. gadsimta vidū un kuru iedvesmoja samba un amerikāņu džezs. Mura ir koncertējis daudzviet pasaulē, uzstājoties gan slavenos džeza klubos, gan festivālos, un sadarbojies ar daudziem atzītiem džeza un latino mūziķiem.

19. jūlijā skanēs “Galā koncerts. Skaistākās Operu ārijas” ar tenoru Aleksandru Antoņenko, soprānu Ingu Kalnu, mecosoprānu Zandu Švēdi un itāļu basu Vitorio De Kampo, Jūrmalas festivāla orķestri diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā.

20. jūlijā notiks par festivāla tradīciju kļuvušais saullēkta koncerts Dzintaru pludmalē ar Elbas Filharmonijas galveno ērģelnieci, par ērģeļu karalieni dēvēto Ivetu Apkalnu. Viņas veidotās saullēkta koncertu programmas allaž izceļas ar pārdomāto saturu un dramaturģiju, kurā izvēlētie skaņdarbi organiski sabalsojas ar dabas skaņām un pakāpeniski mūs sagatavo saullēkta brīnumainajam mirklim, dāvājot neaizmirstamu klausīšanās pieredzi.

Kā informē pasākuma rīkotāji, biļešu iepriekšpārdošana ar īpašo 40% atlaidi būs spēkā līdz 31. janvārim "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās!