"Hurts" solists Teo Hačkrafts: "Mēs bijām melnās avis"

Mančestras sintīpopa dueta 2010. gadā iznākušais albums “Happiness” kļuva par tā gada visstraujāk pārdoto debijas ierakstu Apvienotajā Karalistē. Ar singliem "Better Than Love", "Wonderful Life" un "Stay" albums ierindojās Vācijas, Šveices, Austrijas, Somijas un virknes citu Eiropas valstu topu pirmajā vietā. Visā pasaulē pārdoti vairāk nekā 2 miljoni šī ieraksta kopiju, un tas kopumā ieguvis 16-kārtīgu Platīna statusu.

2011. gada NME balvu pasniegšanas ceremonijā Hurts tika godināti kā labākā jaunā grupa, apsteidzot "Two Door Cinema Club", "Everything Everything" un "Beady Eye". Uzrunājot publiku, toreiz dueta otra puse Ādams Andersons ieknāba kritiķiem, uzsverot:

“Nav slikti diviem pretencioziem dīkdieņiem, kuri izklausās pēc "Westlife"…”

“Mūsu uzplaukumu noteica pretrunas. Tāds jau arī bija mērķis – radīt ko tādu, kas vienai daļai cilvēku ļoti patiktu, kamēr otra to nīstu. Un pretrunīgas kritikas būtu pavisam vienādas, tikai vienas ar nevienu zvaigzni, kamēr citas – ar piecām. Mēģinājām radīt alternatīvu mūziku, kas vienlaikus būtu popmūzika, turklāt ar neierobežotām ambīcijām,” paskaidro Teo.

“"The xx" sāka apmēram tai pašā laikā, un skanējuma ziņā viņi izteikti virzījās pret straumi. Pāris gadus vēlāk uzradās Lana del Reja ar savu ļoti atšķirīgo popmūzikas redzējumu. Tas bija pārejas posms, kurā mēs jutāmies dīvaini. Devāmies uzstāties uz festivāliem vai NME balvas pasniegšanu, kur mūs visi ignorēja. Bijām melnās avis,” atceras Teo.

Jautāts par ārējo estētiku, par to, kā radās elegantais "Hurts" koptēls, Teo stāsta: “Mūs ļoti ietekmēja itāļu kino, mūzika, tādas grupas kā "Joy Division", "Tears For Fears", "The Smiths" – visas tās lietas, kas mums tā patika. Mums nebija daudz aprīkojuma vai resursu. Kad devāmies satikties ar ierakstu izdevniecību ļaudīm, tērpāmies uzvalkos, jo pretējā gadījumā mūs uzskatītu par bezpajumtniekiem.

Ģērbāmies tā, kā gribējām sevi pasniegt.

Mums nebija dārgu videokameru, un mēģinājumu telpa atradās pamestā ēkā. Tas vienkārši bija jāpaveic, un šķiet, ka mēs to spējām. Ir dīvaini, ka kas tāds, kas radies nepieciešamības dēļ, kļūst tik ikonisks. Kā daži no šiem videoklipiem. Pirmais “Wonderful Life” klips vispār tapa mūsu studijā, bijām uzvilkuši to, ko tai laikā valkājām, un tajā piedalījās ļaudis, kas pirmie atnāca padejot. Kaut kad tagad to atkal noskatījos un pats brīnījos: "Kā gan tas varēja notikt [savākt miljoniem skatījumu]?!" Manuprāt, tāpēc, ka tas bija tik tīri un godīgi. Vienkārši darījām to, ko gribējām darīt, jo bijām jauni un mūsu krūtīs dega uguns nelīdzināties citiem.”

Teo, ko varam sagaidīt no šīs turnejas koncertiem?

"2010. gadā NME Radar Tour ietvaros spēlējām visu albumu, jo mums vienkārši nebija vairāk dziesmu. Tagad tas būs labāk nekā jebkad iepriekš, jo uzstāsimies ar to pašu grupu, bet jau pavisam citā līmenī. Dziesmas tagad ieguvušas savu dzīvi, kāda tām nebija sākumā, un arīdzan cilvēki ar šīm dziesmām piedzīvojuši tik daudz. Mērķis ir patiešām nosvinēt to, kur tas mūs aizvedis. Rašanās process bija ļoti neparasts. Tagad, pēc 15 gadiem, tas joprojām ir ieraksts, par kuru cilvēki runā kā par klasisku debiju vai pat ka tas mainījis visu viņu dzīvi."