2015. gada decembrī un šāgada janvāra pirmajās dienās koncertzālē «Palladium Rīga» aizritēja projekta «Cabaret» 12. gada uzvedums «ReLOVEution», kurā ar mīlestības tematu tika apvīti līdz šim radītie košākie priekšnesumi. Projekta kuplā komanda pēdējos mēnešos bijusi ļoti rosīga (20 izrādes, kā arī neskaitāmi mēģinājumi), tādēļ TVNET komanda uzaicināja divus «ReLOVEution» varoņus - režisoru Viktoru Runtuli un dziedātāju Ralfu Eilandu - atpūsties pie dabas krūts, cept šašlikus un, protams, parunāt par aizvadītajām izrādēm.
Šašliks ziemā ar Eilandu un Runtuli
Tas vairs nav «Cabaret»
Šogad leģendārais koncertiestudējums ticis pie jauna nosaukuma «ReLOVEution», un jau pašā intervijas sākumā projekta producents un režisors Viktors Runtulis steidz labot, ka skatuviskās formas dēļ šā uzveduma nosaukums jau divus gadus nav «Cabaret». Pagājušajā gadā nosaukums bija «LaLuna», šogad - «ReLOVEution». Jautāts, kā tad īsti to visu tagad dēvēt, Viktors domīgi atbild, ka, visticamāk, par koncertuzvedumu, savukārt Ralfs Eilands steidz paskaidrot: «Tas, ko Viktors taisa!»
Nenoliedzami rodas sajūta, ka visa «Tas, ko Viktors taisa - ReLOVEution» komanda ir kā viena liela ģimene. To apstiprina arī Ralfs, stāstot, ka līdz ar janvāra izrāžu beigšanos, ir tāda sajūta, ka kaut kā ļoti nozīmīga pietrūkst:
«Ir pārdzīvojums, ka tas viss ir beidzies.»
Secīgi Viktors, labojot mūsu jaunizveidoto nosaukumu, piebilst: «Nevis «Tas, ko Viktors taisa», bet «Tas, ko visi taisa». Visi tajā piedalās, es viens pats neko nevarētu izdarīt.»
Ar mīlestību pret darbu
Lai gan «ReLOVEution» režisors tā pats neuzskata, skatītāju atsauksmes liecina, ka ar katru gadu koncertuzvedumi kļūst arvien krāšņāki un interesantāki. «Katrā izrādē ir savs kaifs un savi meklējumi. Runājot par latiņu, ja cilvēkam patīk tas, ko viņš dara, tad tas viss arī rodas, un tā principā būtu jābūt visiem cilvēkiem.
Ja nedari ar smaidu, tad kāda jēga to darīt?»
mīlestību pret darbu un tā izaugsmi komentē Viktors Runtulis.
Runājot par to, kas Viktoram un Ralfam pašiem vislabāk koncertizrādēs paticis,
nonākam pie trim izrādes «bombām»,
proti, Daha Braha dziesmas «Baby», kurā krievu un ukraiņu valodās dzied par mīlestību, dziesmas «Rāmi, rāmi» ar Gunta Spridzāna horeogrāfiju, kā arī dziesmas «Fly», kuru izpildot, gan dziedātāji dejo, gan dejotāji dzied.
Jutekliskie koncertuzveduma tērpi
Noteikti nevienam no uzveduma skatītājiem nebūs palikuši nepamanīti skaistie «Amoralle» tērpi. Arī abi intervijas viesi smejoties piekrīt.
Ralfs: «Protams, ka mums patīk! Labrīt!»
Viktors: «Loģiski, jā!
Tērpi bija izcili, bet tie ir ne tikai «Amoralle» darinājumi.» Tomēr atkailinošus tērpus uzveduma laikā velk ne vien dāmas, bet arī Ralfs. «Savā ziņā tu esi kā atvērta grāmata, bet tu atver to lapaspusi, kuru gribi, lai skatītājs ierauga. Ikdienā es tā baigi izģērbties nevarētu, bet uz skatuves varētu apenēs skraidīt. Ja tas ir tēls, tad aiziet!» stāsta talantīgais mūziķis.
Velna ducis
Kā jau iepriekš minēts, šis ir koncertuzveduma 12. gads. Nākamais sanāk Velna ducis - 13. gads. Viktoram Runtulim jautājām, vai varēsim šāgada decembrī sagaidīt ko velnišķīgu. Uz to režisors atbildēja, ka par to vēl nav domāts, un katru gadu uzveduma tematika caur emocijām atnāk pati. «Dzīvosim, redzēsim!»
Ja vēl neesat paguvuši apmeklēt šāgada uzvedumu, tāda iespēja jums vēl būs, jo pēc skatītāju pieprasījuma izsludinātas trīs papildizrādes - 21., 22., un 23. aprīlī.