Mākslinieks Leonīds Kristovskis beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu 1954. gadā, diplomdarbs – daudzfigūru kompozīcija «1905. gads» (vad. T.Zaļkalns).

No 1938. līdz 1942. gadam mākslinieks strādāja par ģipša formētāju mākslas biedrības «Mākslinieks» tēlniecības darbnīcā Ņižņijnovgorodā, Krievijā. Strādāja arī Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) par pedagogu – bronzas liešanas meistaru no 1953. līdz 1956. gadam. No 1956. līdz 1959. gadam Leonīds Kristovskis bija vadītājs Latvijas Mākslinieku savienības kombināta «Māksla» tēlniecības darbnīcai, kas atradās tēlnieka Augusta Folca būvētajā meistardarbnīcā Gaujas ielā 9, Rīgā. Darbnīcā mākslinieki Leonīda Kristovska vadībā izstrādāja 20. gadsimta 50. gadiem raksturīgos pilsētvides dekorus un ornamentālos veidojumus.

Tēlnieks izstādēs piedalījās no 1943. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs bija kopš 1961. gada.

Leonīds Kristovskis strādāja dekoratīvajā un monumentālajā tēlniecībā, veidoja arī portretus. Pieredzējušo tēlniecības meistaru raksturoja augsta tehnoloģiskā prasme, pārvaldot dažādus tēlniecības materiālus - ģipša, betona, bronzas liešanas un formēšanas procesus, veidņu izgatavošanu, kas īpaši nozīmīgi veidojot lielizmēra kompozīcijas. Tēlnieka daiļradi raksturo reālisma formveide, smalkas faktūras izvēle un materiāla prasībām atbilstoša stilizācija.

Nozīmīgi Leonīda Kristovska darbi: sadarbībā ar brāli, tēlnieku Vladimiru Rapiķi radīja dekoratīvo skulptūru «Lačplēša cīņa ar pūķi» Jūrmalā (1953), Otrā pasaules kara piemineklis Balvos (1961), kapara kalums Pļaviņu HES (1965), Uzvaras parka Otrā pasaules kara pieminekļa skulpturālā grupa «Karavīri atbrīvotāji» sadarbībā ar tēlnieku Ļevu Bukovski, Rīga (1981), skulptūra «Starts» pie Nacionālā rehabilitācijas centra «Vaivari» Jūrmalā (1985) u.c.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, privātkolekcijās u.c.