Kāds būtu jūsu padoms, kā gūt panākumus no Latvijas nākušam filmu veidotājam?
Neveidojiet īsfilmas. Nosauciet kaut vienu īsfilmu visā Latvijas 100 gadu vēsturē, ko ir izdevies pārdot, gūstot peļņu.
Problēma ir tāda, ka visi domā – jāsāk maziem soļiem, ar īsfilmu. Ja tu esi bērns, protams, sāc ar īsfilmu, spēlējies, gūsti izpratni, kā viss strādā. Ja esi cilvēks, kam šis filmu kurss ir radīts, – uz biznesu orientēts pieaugušais, kas vēlas gūt peļņu, – viss, ko tu, radot īsfilmu, cilvēkiem parādīsi, ir - kā bankrotēt.
Jūs bieži esat uzsvēris izplatītāju nozīmi...
Latvijā un Baltijas valstīs tirgus ir tik mazs, ka var izplatīt pats, sazvani četras vadošās kinoteātru ķēdes. Ja man būtu viena vai divas Latvijā radītas pilnmetrāžas filmas, es tām būtu piesaistījis aktierus no pārējām Baltijas valstīm un pats vienotos ar kinoteātriem, tādējādi izvairoties no vidutāja.
Un ja jūs vēlētos filmu izplatīt tālāk starptautiskā mērogā?
Vispirms vajag saprast, kā radīt filmu, kas gūst peļņu Latvijā. Tas ir pirmais solis. Jums te ir talantīgi cilvēki – aktieri, rakstnieki -, ir pieejama visa nepieciešamā tehnika, un jūs esat valsts, par kuru pārējā pasaule vēlas uzzināt vairāk. Un tomēr jūs uz to neskatāties kā uz biznesu. Jūs cenšaties konkurēt ar 300 miljonu nāciju, ko sauc par Ameriku vai Holivudu.
Jūs nekonkurējat ar 300 miljonu cilvēku lielu valsti. Labāk sāciet ar to, ka izveidojat sev atpazīstamību Latvijā, tad Baltijā, pēc tam Austrumeiropā, tad visā Eiropā un tikai tad, iespējams, pasaulē. Un tad Holivuda pati pie jums atnāks.
Jūs pasniedzat jau no 1991. gada, esat titulēts kā Amerikas labākais pasniedzējs kino jomā. Kā nokļuvāt no darba kino industrijā līdz pasniegšanai?
Tā bija nepieciešamība. Ja jūs kino studentiem prasītu, ko viņi vēlas darīt pēc studiju beigšanas, garantēju, ka neviens neminēs mācīšanu. Mēs esam tāds produktīvu, laimīgu, nelielu neizdošanos piedzīvojušo pulciņš. Mēs mēģinājām rakstīt, producēt utt., un kaut kāda iemesla dēļ tas neizdevās pietiekami ātri. Tikmēr ir ģimene, bērni, īre un hipotekārais kredīts, kas jāmaksā, un tā nu mēs nonācām pie mācīšanas.
Es atklāju, ka man tas patīk un man ir nepieciešamā informācija. Es nebiju lielisks kā producents, un [šajā industrijā] ir jābūt patiesi lieliskam, bet atklāju, ka kā pasniedzējs esmu pats labākais. Es nevaru jums iemācīt darba ētiku, kā būt lieliskiem un talantīgiem.
Es, protams, nezinu, vai esmu pats labākais pasaulē, bet ar šādu «Nr.1» titulu mani pagodināja Amerikas Nacionālā kino skolu asociācija, un es patiesi esmu ļoti labs pasniedzējs tiem, kuri vēlas ātri apgūt [nepieciešamo] informāciju.
Kāda ir jūsu kino kursa īpašā pievienotā vērtība?
Es mācu par biznesu – to, ko sauc par šovbiznesu. To nesauc par šovmākslu. Visi runā par mākslu. Es piekrītu, ka talantam un mākslai ir liela nozīme, bet novirzīsimies no šīs tēmas uz brīdi. Par to tiek runāts jau 20 gadu.