Vērienīga, unikāla, personīga un mūsdienīga – tā īsumā var raksturot multimediālo deju lielizrādi «Abas malas», kas notiks «Arēnā Rīga» un būs viens no kulminācijas pasākumiem Latvijas simtgadē - izrāde būs skatāma 17., 18. un 19. novembrī.
Latvijā top nebijusi multimediāla deju lielizrāde «Abas malas»
«Abas malas» būs izrāde, kurā satiekas mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas. Un kopā tiek stāstīts Latvijas, mūsu visu, stāsts. Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements – horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas – tiek veidots kā vienots veselums.
«Tas ir simts gadus sens stāsts par mums pašiem – Latvijas cilvēkiem – un mūsu zemi, kuras dzīslās plūst laika upe Daugava. Tā nav vēstures stunda, bet personīgs pārdzīvojums un iespēja būt par nozīmīgu daļu no lielizrādes «Abas malas»,» tā projektu raksturo projekta radošā komanda.
Skatītājs varēs baudīt telpisku ilūziju, ko palīdzēs radīt īpaši veidota 2000 kvadrātmetru liela mākslas projekciju skatuve – šīs izrādes vajadzībām tiek radīta īpaša 360 grādu ekspozīcijas skatuve.
Kopumā lielizrādē piedalīsies Latvijā nebijis profesionālu dejotāju skaits uz vienas skatuves - ap 450 mākslinieku, kas pārstāv visdažādākos deju žanrus: profesionālo baletu, profesionālo laikmetīgo deju, tautas dejas un mūsdienu deju – sākot no hip hopa līdz sporta dejām.
Kopumā «Arēnā Rīga» visus koncertus varēs apmeklēt vairāk nekā 21 000 skatītāju, tāpat tas būs skatāms arī tiešraidē - Latvijas televīzijā.
Radošā komanda
«Man «Abas malas» ir tas pats, kas... Latvijas karogs. Karoga abas malas nav pretnostatītas – tās ir kā viens veselums, un tā vidējā līnija – tie esam mēs paši, mūsu cilvēki, laiks, kas mums ir dots, un ceļš. [..] Es gribētu, lai mēs būtu «i viens, i otrs», kā Rainis teica – «i brāļi, i māsas». Tas stāsts ir par mums,» stāsta Juris Jonelis, deju lielizrādes režisors un mākslinieciskais vadītājs.
«Stāsts ir ļoti patīkams – par meiteni Madaru, kas savā dzimšanas dienā nonāk pagātnē – brīdī, kad piedzimst Latvija. Viņa iziet cauri visiem Latvijas notikumiem un beigās saprot, ka viņa mīl dzimteni un saprot, kādām grūtībām cilvēki ir izgājuši cauri, lai mums varētu būt šī brīvība. Tieši tāpēc man šķiet, ka projekts «Abas malas» uzrunās ne tikai vecāko paaudzi, bet tieši jauno paaudzi. Izrāde nav tas pats, kas Dziesmu un deju svētki, projekts ir citādāks un kaut kas ļoti īpašs, jauns. Mums ir fantastiska komanda, mēs visi esam jauni, mums ir vislielākā motivācija sevi pierādīt, godam pārstāvēt mūsu valsti simtgadē. [..] Jā, šis ir unikāls projekts, un mums ir iedvesma to īstenot,» ir pārliecināts Raimonds Martinovs, baleta horeogrāfs.
«Tā principā ir kā teātra izrāde, tikai bez teksta – skatītājs jau sajūtu līmenī saprot stāstu, ko viņš redz. Tas ir kas tāds, kas Latvijā vēl nav bijis: caur deju, caur kustību mēs izstāstām notikumus, attiecīgi – Latvijas vēsturi,» pauž Liene Grava, laikmetīgās un mūsdienu dejas horeogrāfe.
«Tas man ir liels izaicinājums. Domāju, ka Latvijā tas ir vēl nebijis projekts. Tieši tāpēc, ka tik lielā mērogā ir jāsakompilē trīs deju mākslas kopā, turklāt tā, lai tas neizskatās kā atsevišķi gabaliņi, bet kā vienots veselums,» stāsta Dace Adviljone, tautas deju horeogrāfe.
Stāsts pirms izrādes – Latvijas vēsture mūsu pašu cilvēkos
Līdz projekta kulminācijai – multimediālai deju izrādei «Arēnā Rīga» 18. novembrī - tiek veidota arī «Abas malas» cilvēkstāstu sērija. Radošā komanda ir sameklējusi, uzrunājusi un iemūžinājusi spilgtākās atmiņas katrā no Latvijas desmitgadēm. Starp cilvēkstāstiem, kuri laika gaitā tiks publicēti «Abu malu» Facebook kontā un mājaslapā abasmalas.lv, būs gan, piemēram, Kārļa Ulmaņa komandanta Raimonda Bebra jaunākās meitas Olitas (Jausmas) Ābramas bērnības atmiņas, dzīvojot prezidenta pilī, gan «Helsinku-86» dalībnieka Laura Cekula dēla Ako Kārļa Cekula stāstījums par piedzīvoto pārmaiņu laiku un citi. Tāpat tiek plānots drīzumā sākt akciju, kur katrs iedzīvotājs varēs iesaistīties šajā projektā, pastāstot savu stāstu – kādu lappusi Latvijas vēsturē.
Izrāde notiks 18. un 19. novembrī, tāpat skatītāji aicināti apmeklēt arī lielizrādes ģenerālmēģinājumu - ar publiku, kas notiks 17. novembrī. Biļetes organizatori aicina iegādāties jau laikus «Biļešu servisa» kasēs. Biļetes pieejamas četrās cenu grupās - pa 8, 18, 28 un 38 eiro, savukārt biļetes uz ģenerālmēģinājumu maksā no pieciem līdz 28 eiro.
Daudzbērnu ģimenēm, uzrādot apliecību – 10% atlaide.
Pensionāriem, uzrādot apliecību – 10% atlaide.
Personām ar I, II vai III invaliditātes grupu, uzrādot invaliditātes apliecību – 10% atlaide
Politiski represētajām personām, uzrādot politiski represētās personas apliecību – 10% atlaide
Grupām, iegādājoties vairāk par desmit biļetēm, no 11. biļetes tiek piemērota 10% atlaide cenai.
Grupām, iegādājoties vairāk par 30 biļetēm, no 31 biļetes tiek piemērota 20% atlaide cenai.