Starptautiskais kinofestivāls, kas kopš 1969. gada jau 48. reizi notiek Šveices pilsētā Nionā, ir viens no nozīmīgākajiem un ietekmīgākajiem dokumentālo filmu festivāliem pasaulē. Festivāla veidotāji uzsver, ka programmai tiek atlasītas filmas, kuras izceļas ar izsmalcinātu kino valodu un vienlaikus satur dziļāku vēstījumu, tie ir arī jauni meklējumi mākslinieciskajā ziņā, piedāvājot citādu skatpunktu uz ierasto.

Katru gadu festivālam tiek pieteikti vairāk nekā 3000 darbu no visas pasaules, programmas atlasē atrodami gan atzītu autorkino režisoru darbi, gan jauni vārdi dokumentālā kino režijā; šogad Visions du Réel galvenajā konkursa skatē iekļautas 17 filmas.

Dāvja Sīmaņa jaunākā dokumentālā filma «Mūris» tapusi laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam un ir režisora subjektīvi emocionāls un vizuāli tēlains skatījums uz Latvijas un Krievijas pierobežas reģionu, kas reizē ir arī visas Eiropas robeža ar Krieviju. Šajā teritorijā sadzīvo vairākas pasaules un vēsturiskie laiki, cilvēki, kas neatrodas ne īsti vienā, ne otrā pusē. Autoram personiska ceļojuma laikā iepazīstot šo vietu iedzīvotājus un piespiedu viesus, līdzās ģeogrāfiskajam dalījumam tiek skarbi iezīmēta arī kultūru robežšķirtne un atklāts politisks konflikts.

Ansis Ataols Bērziņš un Beness Aijo

Paralēli ainām no pierobežas ikdienas dzīves, ideoloģiskām situācijām un vēstures reminiscencēm filmā izvirzās divi galvenie varoņi – Ansis Ataols Bērziņš, politiskais trimdinieks un taisnības cīnītājs no Latvijas, kurš ilgu laiku bijis spiests pavadīt robežas Krievijas pusē un tagad tiek turēts ieslodzījumā Čehijā, un Latvijas nacionālboļševiku aktīvists Beness Aijo, kurš Latvijā izsludināts meklēšanā un devies uz Austrumukrainu, lai pievienotos Krievijas atbalstītajiem separātistu kaujiniekiem.

Par uzaicinājumu uz Nionas festivālu režisors Dāvis Sīmanis saka: «Piedalīties Visions du Réel starp patiešām nozīmīgākajiem mūsu laiku dokumentālistiem, neslēpšu, ir gods. Domāju, ka tas ļaus starptautiski izstāstīt filmas centrālo ideju par nepārkāpjamo mūri starp cilvēkiem, kas dzīvo pagātnē, un tiem, kas dzīvo tagadnē; par nošķirtību, kas veidojas Latvijas sabiedrībā, kad vienā tās daļā valda atklāta Putina Krievijas glorifikācija. Es ceru, ka filma pasaulei atgādinās arī par Anša Ataola Bērziņa neapskaužamo likteni ieslodzījumā – tas ir skumjš apliecinājums mūsu valsts varas nespējai izvērtēt pašai savu atbildību, joprojām dzīvojot padomju nomenklatūras domāšanas ēnā.»

Dāvis Sīmanis

Režisors Dāvis Sīmanis (1980) kinorežijā debitējis 2006. gadā, veidojis gan dokumentālās filmas, gan spēlfilmas, kas iekļautas daudzu prestižu starptautisko kinofestivālu programmās, vienlaikus viņš ir pasniedzējs kinoaugstskolās Latvijā un Somijā. «Mūris» ir viņa otrais sadarbības projekts ar producentu Gunti Trekteri un studiju Ego Media, iepriekš tapusi filma «Pēdējā tempļa hronikas» (2012), kas ieguva Nacionālo kino balvu «Lielais Kristaps» kā labākā dokumentālā filma un laikraksta «Diena» Gada balvu kultūrā.

_{Filma «Mūris» ir Latvijas un Čehijas kopražojums, galvenais operators Aigars Sērmukšs, montāžas režisore Anna Rindova (Anna Ryndova), skaņu režisors Vāclavs Flegls (Václav Flegl), producenti Guntis Trekteris un Radims Prohāzka (Radim Procházka). Filmas tapšanu atbalstījuši Latvijas Nacionālais kino centrs, MEDIA programma Creative Europe un Čehijas Filmu fonds.}