Kā avīzei pastāstījusi Panevēžas pašvaldības administrācijas investīciju projektu vadītāja Lina Bložīte, visas trīs pilsētas vieno saistība ar izciliem māksliniekiem. Vitebskā dzimis, mācījies un kādu laiku strādājis Marks Šagāls (1887–1985), tur darbojies arī Kazimirs Maļevičs (1878–1935), Daugavpilī dzimis un bērnību pavadījis Marks Rotko (1903–1970).

Savukārt Panevēžas rajonā uzaudzis viens no pazīstamākajiem mūsdienu lietuviešu māksliniekiem Stasis Eidrigevičs (1949), kas patlaban dzīvo Varšavā. Daļu savu darbu viņš apņēmies uzdāvināt Panevēžai, bet pilsētas pašvaldība apsolījusi pārveidot tagadējo kinoteātra ēku par Eidrigeviča mākslas centru.

«Labi apzināmies, cik lielu dāvanu no mākslinieka saņemam, tādēļ nolēmām neaprobežoties tikai ar šo centru - vēlamies izveidot tūrisma maršrutu, kas vestu arī pa citu pasaulē pazīstamu mākslinieku takām,» norādījusi Bložīte.

Panevēžas pašvaldības speciālisti kopā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru un Vitebskas mākslas skolu izstrādā investīciju projektu, kas ļautu iepazīstināt ceļotmīlētājus un mākslas cienītājus ar četru slaveno mākslinieku darbiem un vienlaikus arī nodrošināt māksliniekiem radošas sadarbības iespējas. Lēsts, ka šāda projekta kopējā vērtība sasniegtu 1,3 miljonus eiro.

Ja izdotos saņemt ES finansējumu, Lietuvai pienāktos 850 000 eiro. Par šiem līdzekļiem Panevēžas Skaistakalnes parkā iecerēts izveidot starptautisku mākslinieku rezidenču centru. Pašvaldība šim nolūkam jau atvēlējusi 94 000 eiro.

«Pēc sešiem gadiem būs pabeigta starptautiskās dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» izbūve, savienojot Panevēžu ar lielākajām Eiropas pilsētām. Ja mums būs Staša Eidrigeviča mākslas centrs un mākslinieku pulcēšanās vieta, nešaubāmies, ka varēsim piesaistīt māksliniekus un mākslas cienītājus no visas Eiropas,» sacījusi Bložīte.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra direktora vietnieks Māris Čačka Lietuvas laikrakstam atzinis, ka Daugavpils dzīvē šā centra izveide ienesusi būtiskas pārmaiņas. Pēc viņa teiktā, Rotko centrs gadā uzņem vairāk nekā 100 000 apmeklētāju un aptuveni 35% no viņiem ir mākslas cienītāji no citām valstīm.

«Nešaubos, ka arī Panevēžā iecerētais Staša Eidrigeviča mākslas centrs piesaistīs tikpat kuplu mākslas cienītāju pulku, bet pēc rezidenču centra ierīkošanas kultūras dzīve pilsētā noteikti kļūs vēl rosīgāka,» viņš prognozējis.

Kā Māris Čačka pastāstījis, latviešu māksliniekiem jau šobrīd ir visai laba sadarbība ar Panevēžu, kur risinās aktīva mākslas dzīve, tostarp strādā spēcīgi stikla mākslinieki. Aukštaitijas galvaspilsētā tikko atklāta Anitas Melderes gleznu izstāde «Prom no pelēkā», šogad lietuviešus paredzēts iepazīstināt arī ar Ķīpsalas keramiķu darbiem.