Britu dramaturgs Deivids Heirs lugu «Zilā istaba» sarakstījis 1998. gadā, par pamatu ņemot Artura Šniclera darbu «Rondo». Tas ir stāsts par desmit pāriem desmit negaidītās situācijas. Students un precēta sieviete, precēta sieviete un deputāts, deputāts un modele… un tā tālāk. Desmit stāsti par mīlestību, seksu un jaunu dzīvi, kurā ik reizi satiekas iepriekšējā stāsta varonis ar nākamo, lai atkal ļautos attiecību sarežģītajiem līkločiem.

«Manuprāt, šis ir stāsts par cilvēku vēlmi attīrīt sevi no šaubām, nedrošības un nepatīkamām pagātnes atmiņām. Jā, bieži vien ļoti absurdā un smieklīgā veidā, bieži vien uz otra cilvēka rēķina! Bet ar vienu mērķi - atkal izjust patiesu mīlestību. Tīri mani, mazgā mani, un es atkal kļūšu baltāks par sniegu,» par lugu saka Vaivars.

Izrādē piedalīsies aktieri - Inese Kučinska, Agnese Jēkabsone, Gatis Maliks un Leons Leščinskis, kuram šī ir otrā sadarbība ar režisoru. «Strādāt ar Regnāru ir forši, jo viņš ir ļoti pārņemts ar to, ko dara. Mazsvarīgi nav arī tas, ka mums sakrīt gan uzskati, gan humora izjūta, taču jāatzīst, ka iejusties vairākās lomās nav viegli, lai arī tas nenotiek pirmo reizi. Katram varonim jāatrod savs raksturs, esam procesā,» viņš stāsta.

Kopā ar režisoru pie izrādes tapšanas strādā kostīmu māksliniece Madara Botmane, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis un scenogrāfa asistents Toms Grīnbergs. Scenogrāfiju un kustību partitūru veido pats režisors, turklāt dara to ne pirmo reizi.

«Lai radītu ideālu izrādi, kaut vai tikai savā galvā, man ir jābūt maksimālai skaidrībai par katru detaļu. Tas padara izrādes iestudēšanas procesu daudz vieglāku. Gadījumā, ja kaut kas nedarbojas, kā iecerēts, es varu neveiksmīgos elementus viegli nomainīt pret citiem, jūtot atbildību tikai savā, aktieru un skatītāju priekšā,» par to, kāpēc veido arī citus izrādes komponentus, ne tikai režiju, stāsta R. Vaivars.

_{Iestudējums pirmizrādi piedzīvos 10. februārī. Atgādinām, ka šī izrāde nav iekļauta abonementā.}