Mūziķi tiekas mēģinājumos un koncertos, taču pārējā laikā nebrauc kopā slēpot, slidot vai kūleņus mest, un šī dozētā kontaktēšanās arī uztur attiecību svaigumu. Vaicājot, vai šādu taktiku vajadzētu ievērot arī precētiem pāriem, Fredis smej, ka bijušajam kolēģim Zigmaram Liepiņam reiz bijusi dziesma «Tālums vieno, tuvums šķir», līdz ar to reizēm arī tālums var vienot.

Tā kā koncerttūre ir saistīta ar laulību tēmu, atbildot par to, kā uzlabot latviešu nācijas demogrāfijas situāciju, mūziķis ir skarbs, jo neuzskata, ka mums jākļūst par bērnu fermu vai audzētavu. Kad cilvēki paši ir pieauguši un nobrieduši, tad arī ir gatavi bērnam, jo vecāks ir arī skolotājs, kurš savas zināšanas, viedumu un dzīvesgudrību nodod jaunajai paaudzei.

Fredis nepārmet nevienai ģimenei Latvijā vai Eiropā, ka viņiem ir tikai viens vai divi bērni, jo tas esot ekonomisko, sabiedrisko un morālu apstākļu faktoru rezultāts.

Cilvēku tieksme pret visu iracionālo esot galvenais iemesls spējai noturēt publikas uzmanību visu šo 25 gadu garumā, jo dziesmu teksti ir dīvaini un jocīgi, piemēram, par koka klučiem, liliputiem, kas guļ ar mutēm uz augšu, vai omnibusu, kas izbraukā burkānus un redīsus. Fredim bieži klausītāji sakot, ka dziesma ļoti forša, tai pat laikā vaicā, par ko tā īsti esot. Viņš skaidro, ka viņu mūzika nāk kosmiskiem zempaziņas slāņiem, ko publika laika gaitā ir pieņēmusi.

Braucot mājās no iepriekšējām uzstāšanās reizēm šīs koncerttūres ietvaros, mūziķi paši sprieduši, ka šoreiz viss noticis mierīgi un raiti, kas nozīmējot, ka grupa sasniegusi briedumu. Ko tālāk? Tagad tik atliekot turpināt dzīvot dzīves labākos gadus.