Diskusijas mērķis bija veicināt sabiedrības interesi un izpratni par pagaidu izmantošanas jeb «temporary use» konceptu, kura popularitāte aug visā pasaulē, tostarp arī Rīgā. M. Mielava apsaimniekotā K.K. fon Stricka villa, kā arī ir K. Lielgalvja vadītais «Totaldobže» mākslas centrs ir divi veiksmīgi piemēri, kuros pamesta ēka tiek izmantota par platformu kultūras centra izveidei. Diskusijas laikā tika pausti dažādi viedokļi par šādu projektu savienojamību ar biznesu, sociālo nozīmīgumu kultūrvides veidošanā un Rīgas nākotnes attīstības iespējām.

«Dažādos pilsētas attīstības procesos vai jautājumos bieži tiek vaicāts viedoklis cilvēkiem, kuriem nav zināšanu šajā lauciņā. Mūsuprāt, tas ir aplami, tādēļ neformālā gaisotnē vēlējāmies noorganizēt diskusiju ar cilvēkiem, kuru viedoklis ir balstīts uz zināšanām, kas iegūtas no reālas prakses. Visi šie cilvēki ir pārvērtuši pamestus nostūrus par pilsētas populārākajiem kultūras centriem, pat bez īpaša atbalsta no valsts iestādēm. Tas tikai pierāda, ka ne visam ir nepieciešami Eiropas fondu resursi, dažkārt pietiek ar labu ideju,» par pasākumu stāsta organizatori.

Viens no diskusijas dalībniekiem, M. Mielavs, vēlējās uzsvērt to, ka jebkurā mākslas, kultūras vai radošā projektā ir svarīgs finansiālais aspekts:

«Cēlas idejas nevienu neinteresē. Jebkāds kvartāls vai jebkāda telpa ir jāsavieno ar biznesa pusi, pretējā gadījumā projektam nav dzīvotspējas.

Nav arī tik svarīgs pats radošums, cik ļoti spēja kaut ko izveidot. Ja mēs vēlamies šādu kvartālu attīstību, pie tā ir jāstrādā ar biznesa domāšanu. Veidot attiecības starp «māksliniekiem» un starp investoriem ir pacietīgs un ilgs process, kurā uzticība veidojas pamazām.»

«Skaidrs, ka mums nav tādu radošo kvartālu, kādi ir Londonā vai Ņujorkā. Bet ko mēs varam gribēt, ja esam tikai ceļa sākumā! Latvieši ir ļoti kulturāla tauta, kas ļoti mīl un atbalsta kultūru, tāpēc mums nav par ko baidīties, viss notiks. Mēs vēlamies jaunos un radošos talantus iedrošināt un palīdzēt,» skaidroja K. Jaunupe, kuru papildināja K. Lielgalvis: «Jā, jaunieši ir nākotne, taču jauniešiem nav naudas. Problēma ir pat ne tik ļoti tajā, ka nav naudas, bet drīzāk nav komunikācijas. Visiem ir idejas, visiem ir projekti, taču pie realizācijas procesa viss apstājas, jo trūkst finansējuma. Tāpēc ir jāsadarbojas kopā un jāpieiet tam no racionālās puses, jo beigu beigās tas finansējums vienmēr kaut kur atrodas. Ir veidi, kā to atrast, un šeit «vecajiem» ir lielāka pieredze. Nav jācenšas dumpīgi spītēties pretim, bet drīzāk veidot attiecības, kas būvētas uz uzticību. Jauniešiem ir idejas, vecajiem ir nauda. Jāveido nākotne, kas balstīta uz attiecībām.»

Noslēdzot diskusiju, M. Mielavs iedrošināja klātesošos vairāk rīkoties, jo «ir domātāji un ir darītāji. Radošs var būt katrs muļķis, kas matus sataisījis uz vienu pusi, bet svarīgi ir jūsu ideju novest līdz realizācijai. Pasaule un Rīga attīstīsies tikai no darīšanas, tāpēc ir svarīgi, ka no šādiem kvartāliem rodas ne tikai idejas, bet arī projekti.»