Mākslinieka Romana Sutas (1896–1944) kolorītā un azartiskā personība uzrunājusi un radoši iedvesmojusi vairākus kultūras cilvēkus – gan laikabiedrus, gan nākamo paaudžu pārstāvjus. Gleznotāja draugs un rakstnieks Anšlavs Eglītis (1906–1993) kā rūpīgs vērotājs savos sacerējumos zīmīgi portretējis Rīgas dendijus un «zelta jaunatni», radot arī vairākus literāros darbus, kuru pamatā ir Sutas dzīve un temperamentīgais gars. Jau pirmajā stāstu krājumā literāts iekļāvis 1932. gadā tapušu grotesko tēlojumu «Maestro», kur galvenā varoņa – vienmēr aktīvā un nenogurdināmā avantūristiskā mākslinieka, kura idejas aizrauj arī pārējos domubiedrus, – Samuela Sama prototips bijis Romans Suta. Autors viņa tēlu raksturo ar vārdiem: «vīrs ar stihisku ģēniju un kūsājošu vitālo enerģiju, goijiski pirmatnīga personība». Šāda personāža līdzība saskatāma arī grāmatā «Pansija pilī» (1962).

Stāsta notikumi risinās 30. gadu Latvijā, un tie vēroti biklā jaunekļa Vilibalda Vērdiņa (Juris Gornavs) acīm. Varonis sevi vērtē kā neievērojamu maza auguma personu, kam nepadodas ne rakstniecība, ne vijoles spēle, toties ļoti interesē glezniecība. Meklējot sev dzīvesvietu, Vilibalds nejauši nokļūst pie slavena mākslinieka Sama (Eduards Pāvuls) un iepazīstas ar citiem dzīvokļa iemītniekiem – Sama ekscentrisko sievu (Ligita Viduleja) un saimnieka nerimtīgās enerģijas nomocīto mākslinieka palīgu Ferdinandu Šņoriņu (Leonīds Grabovskis). Cerēto mākslas studiju vietā Vilibalds pieredz avantūristiskas dzīves paraugstundas.

Kino seansā aicināts piedalīties arī režisors Pēteris Krilovs, kurš skatītājus iepazīstinās ar filmas tapšanas aizkulisēm un radīšanas procesu. Pasākuma viesis, vienlaicīgi esot arī filmas scenārija autors, izklāstīs savus apsvērumus tematikas izvēlē un literārā darba adaptācijas problemātikā.

_{Biļešu cena: ieejas biļete izstādē (pieaugušajiem – 3,50 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2,00 EUR).}