^{(Pievienota pēdējā rindkopa.)}

Kā informē Latvijas Mākslinieku savienība, Ranka dzimis 1934.gada 15. aprīlī Jaungulbenē. 1953. gadā viņš absolvēja J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, bet 1959. gadā - Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu.

No 1952. gada viņš ar gleznām un grafikas darbiem piedalījās izstādēs, bet 1966.gadā sāka radošo darbību tēlniecībā.

Rankas daiļrade bijusi ļoti ražīga. Savai izjūtai un rokrakstam raksturīgo vitālo, smagnēji dinamisko tēlu izveidei akmens skulptūrās, viņš izvēlējās tiešās kalšanas metodi akmenī. Nozīmīga bija Rankas iniciatīva izveidot skulptūru ekspozīciju vidē, netālu no savām mājām un darbnīcas ekspozīcijā «Ulamula» Mārupītes krastā.

Iesākums brīvdabas ekspozīcijai ir viņa darbi, kas tika pārvesti pēc personālizstādes Tēlnieku namā 1975. gadā. Līdz ar privātu iniciatīvu, varas pārstāvjiem to izprotot un atbalstot, sākās projekts par Tēlnieku parku, Rīgā, kur 20.gadsimta astoņdesmitajos gados aktualizējās tēlniecības simpoziju kustība Latvijā, kas arī vēlāk attīstījās tālākā ekspozīcijas izveidē Mārupītes dabas parkā.

Latvijas kultūrā īpaši nozīmīgs ir viņa veidotais Tautasdziesmu parks - Dainu kalns un Dziesmu dārzs, kurā izvietotas 26 tēlnieka veidotās skulptūras. Tā ir vērienīgākā viena autora ekspozīcija, kas apvienota vienkopus un veltīta mūsu tautas dzīvesziņai.

Mākslinieka radošais sniegums guvis augstu novērtējumu. Ranka apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni, Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balvu, Norvēģijas Karalistes Sv.Olafa ordeni u.c.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Rankas ģimenei un kolēģiem.

Kā liecina Turaidas muzejrezervāta mājaslapā «www.turaida-muzejs.lv» publicētā informācija, Dainu kalna un Dziesmu dārza izveide ir bijis aizraujošs, entuziasma, mīlestības un satraukuma pilns darbs, kuru īstenojis Ranka un kura idejas autore un darba grupas vadītāja bija Anna Jurkāne, kā arī arhitekti Jānis Rozentāls, Ilgvars Batrags, labiekārtošanas darbu speciālisti Aivars Irbe un Rūta Brice, kā arī simtiem talcinieku no visas Latvijas.

Dainu kalns nav valsts pasūtījuma objekts, tā ideja ierakstīta 1980.gada 21.oktobrī noslēgtajā «goda līgumā», kas tapis vēstuļu formā starp tēlnieku Ranku un Siguldas novadpētniecības muzeja direktori Annu Jurkāni.

Dainu kalna un Dziesmu dārza izveidē pavadītas neskaitāmas stundas pārdomās un darbos, pieņemot lēmumus par skulptūru izvietošanu, ainavas un dārza koptēla veidošanu. Dainu kalns tapis dziļā pietātē pret vidi, intuitīvi izvietojot skulptūras ansamblī, veidojot dzīvās dabas un skulptūru saskaņu.

Skanot dziesmām par darbu, dabu un tēvu zemi, Turaida pamazām veidojās par īpašu vietu, kur caur tautasdziesmām tika paustas brīvības alkas. Tuvojoties trešās Atmodas laikam, dziesmas Dainu kalnā ieskandināja Dziesmoto revolūciju, kas noslēdzās 1991.gadā ar neatkarības atjaunošanu valstī. Šodien Dainu kalns kļuvis par simbolu Dziesmotajai revolūcijai, vēstot par dziesmas spēku un tautas pašcieņu.

Dainu kalna atklāšana notika 1985. gada 7.jūlijā. Sagaidot folklorista Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienu, ar tautasdziesmu «Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā» Turaidā tika atklāts Dainu kalns. Iesākumā tajā tika izvietotas 15 tēlnieka Rankas skulptūras. Tautas atmiņā tā palikusi kā tautasdziesmas Lielā diena Dainu kalnā. Dzejnieks Jānis Peters atklāšanā teica: «Tik augstā kalnā latviešu tautasdziesma visos šajos gadsimtos vēl nav gavilējusi. Mūsu tautas gandarījuma kalnā.»

Kopš 1988. gada, kad pirmo reizi Latvijā notika starptautiskais folkloras festivāls «Baltica», pie skulptūras «Dziesmas tēvs» plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Tas arvien ciešāk un kuplākā skaitā ap sevi pulcēja folkloras kopas un etnogrāfiskos ansambļus, kuri neskaitāmos koncertos Turaidā izdziedāja tautas vienotības, saliedētības un neatkarības idejas. Dainu kalns kļuva par vietu, kur tika nodotas tradicionālās dziedāšanas, muzicēšanas un dejošanas prasmes, tika stiprināta tautas identitāte.

Mākslas zinātniece Ruta Čaupova uzskata, ka Dainu kalns ir bijis un joprojām ir vislielākais Atmodas laika kultūras radījums - visas tautas kultūras simbols un kultūras veidojums.

Pirmā starptautiskā folkloras festivāla «Baltica» laikā radās nepieciešamība pēc plašākas dziedāšanas vietas, kur Latvijā sanākt kopā un svinēt svētkus tautasdziesmai. Turaidas muižas ābeļdārza mālainajā un avotiem bagātajā ielejā tiek ieguldīts liels darbs, lai taptu zaļais amfiteātris. Tas deva iespēju brīvā dabā, zaļajās nogāzēs kopā sanākt daudziem jo daudziem dziedātājiem, dejotājiem un skatītājiem. Dziesmu dārza izveide pavēra ceļu skulptūru izvietojuma principa tālākai īstenošanai, lai akmens elpotu un tajā izteiktās idejas iekļautos vidē. Vijīgām takām saistot Dziesmu dārzu ar Dainu kalnu, veidojas vienots ansamblis - Tautasdziesmu parks.

Atvadīšanās no mākslinieka notiks Torņakalna baznīcā 5.maijā plkst.11, informēja Rankas ģimene.