Arhitektūras gada balvas pusfinālam izvirzīti 18 darbi

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Latvijas Arhitektūras gada balvas nacionālā žūrija ir izvēlējusies 18 darbus, kas pusfinālā turpinās sacensties par valsts augstāko apbalvojumu arhitektūrā, šodien paziņoja Latvijas Arhitektūras gada balvas nacionālās žūrijas priekšsēdētājs Mārtiņš Jaunromāns. Starp pusfinālam izraudzītajiem 18 darbiem lielākais skaits - pieci - ir restaurācijas un rekonstrukcijas darbi: Ludzas Lielā sinagoga, Motormuzeja pārbūve, Saeimas ēkas pārbūve Rīgā, Jēkaba ielā 6/8, savrupnams Mežaparkā un Raiņa muzejs «Tadenava».

Pusfināla nominantu vidū iekļautas arī divas kultūras ēkas - Ekziperī starptautiskā skola un Šaoliņas lidojošo mūku teātris Ķīnā.

Sabiedrisko ēku kategorijā pusfinālam nominētas AS «Latvijas valsts meži» biroja ēka Dundagā, biroju ēka «Place Eleven» un apartementu viesnīca «Red Ice» Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 40a.

Inženiertehnisko būvju kategorijā pusfinālam nominēta lidostas «Rīga» termināļa paplašināšanas 5.kārta.

Nominantu vidū ir arī trīs privātmājas - divu māju komplekss Jūrmalā, divu ģimeņu dzīvojamā māja Ķīpsalā, Ogļu ielā un privātmāja Cēsīs.

Interjera objektu kategorijā pusfinālam nominēta izstāde «Grāmata Latvijā», kā arī Lielais laukums un strūklaka «Fregate Valzivs» Ventspilī.

Savukārt kategorijā «Procesi» pusfinālam ir izvirzīti divi nominanti - Baltijas paviljons Venēcijas arhitektūras biennālē un grāmata «Kolekcionāra māja».

Jaunromāns sacīja, ka šogad iesniegtie darbi labi raksturo to, kas notiek Latvijas arhitektūrā.

«Beigušies lielie kultūras objekti un bija bažas, vai šogad būs gada balvas cienīgi darbi. Skatei pieteiktie darbi šīs bažas kliedēja,»

skaidroja Jaunromāns.

Žūrijas vadītājs īpaši vēlējās izcelt Ludzas Lielo sinagogu un Raiņa muzeju «Tadenava», jo šajos objektos «maza budžeta ietvaros arhitekti ir izdarījuši daudz vairāk nekā no viņiem tika prasīts».

«Kā vienmēr pārliecinoši ir privāti pasūtījumi, bet kas notiek ar pašvaldību pasūtījumiem pārējā Latvijā, izņemot Rīgu un Ventspili? Tur arī tiek veiktas lielas investīcijas, tērēti iespaidīgi nodokļu maksātāju un Eiropas struktūrfondu līdzekļi. Ceru, ka nākamajos gados labu darbu būs vairāk visā Latvijā,» sacīja Jaunromāns.

Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane piedalās preses konferencē, kurā paziņo Latvijas Arhitektūras gada balvas nominantus
Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane piedalās preses konferencē, kurā paziņo Latvijas Arhitektūras gada balvas nominantus Foto: LETA

Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane piebilda, ka «vienmēr tiek pamanītas lielas mājas ar skaļu vārdu, bet arhitektūras uzdevums ir uzlabot mūsu ikdienu ar tā dēvētajiem sīkumiem. Tāpēc iepriecina tas, ka šogad ir daudz nelielu objektu».

Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteiktos darbus vērtēja nacionālā žūrija, kas šodien paziņoja izvēlētos nominantus. Darbi tika vērtēti pēc vienotiem kritērijiem, ņemot vērā ideju un koncepciju, darba viengabalainību, atbilstību projekta uzdevumam, kontekstu un mērogu, rūpību un pamatīgumu, kā arī sabiedrisko nozīmīgumu un emocionālo iedarbību.

Pēc balvas nominantu paziņošanas darbu sāks starptautiskā žūrija. Konkursa apbalvošanas ceremonija notiks 19.maijā Arhitektūras nedēļas ietvaros, kad no 15.maija līdz 19.maijam norisināsies vairāki arhitektūras nozarei veltīti notikumi, tajā skaitā ārvalstu lektoru publiskas lekcijas un konkursa nominantu darbu izstāde.

Starptautiskajā žūrijā darbosies Igaunijas arhitekte Mārja Kaska, Lietuvas arhitekts Tomass Grunskis, Japānas arhitekts Jošiharu Cukamoto un Dānijas arhitekts Jakobs Kureks.

Jau ziņots, ka Latvijas Arhitektūras gada balvai šogad tika iesniegti kopumā 36 pieteikumi, tajā skaitā vairāki Latvijas arhitektu radīti darbi citās valstīs.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu