Viņš pastāstīja, ka galvenais ir izdarīts, jo 25.augustā Rīgas būvvalde pieņēma lēmumu izsniegt būvatļauju Mežaparka estrādes pārbūvei. Līdz decembrim plānots izstrādāt projekta arhitektūras risinājumus, jo tad tas jānodod pasūtītājiem ekspertīzes veikšanai. Iepirkumu komisija sanāks 2017.gada 10.janvārī plkst.10, lai izsludinātu būvdarbu iepirkumu pirmajam posmam, kas paredz skatītāju zonas un koristu vietu pielāgošanu 2018.gada Dziesmu un deju svētkiem.

Viens no Mežaparka estrādes pārbūves projekta autoriem arhitekts Austris Mailītis pavēstīja, ka «projekta koncepcija ir balstīta tajā, ka

Dziesmu svētku estrāde ir latviešu tautas svētvieta».

«Kas tad ir šī svētvieta? Tā varētu būt daba, tāpēc arī Dziesmu svētku estrādes pamatā ir līdzības ar dabu. Estrādes tribīne ir kā kalns, kurā kāpt, un jumts ir kā sidraba birzs,» skaidroja arhitekts.

Ar estrādes pārbūves darbiem galvenokārt ir paredzēs palielināt tās ietilpību un plūsmas, lai dziedātāju un skatītāju nomaiņa notiktu dinamiskāk, kā arī uzlabot estrādes skanīgumu.

Skatītāju lauka pieejamību iecerēts uzlabot, izveidojot skatītājiem piekļuvi no abām estrādes pusēm, kā arī izveidojot lielākas kāpnes nokļūšanai skatītāju sēdvietās. Savukārt estrādē iecerēts veidot vairākas uzejas no aizmugures pa visu perimetru, lai paātrinātu koristu nomaiņu. Mailītis norādīja, ka tādā veidā tiks būtiski samazināts laiks, kas nepieciešams, lai koristi uznāktu un noietu no skatuves.

Arhitekts Juris Poga pastāstīja, ka projekta pirmo jeb A posmu paredzēts pabeigt līdz 2018.gada Dziesmu un deju svētkiem un tajā tiks saglabātas dziedātāju tribīnes 7700 koristiem un īslaicīgi piebūvētas sānu tribīnes, lai tribīnēs varētu izvietoties 9100 koristi. Kopumā estrādē varēs izvietoties 11 000-12 000 koristu.

Pirmajā posmā paredzēts arī izveidot no jauna skatītāju lauku, ieplānojot 30 674 sēdvietas. Soliņus paredzēts veidot sešu metru garumā, un uz katra no tiem būs sēdvieta 12 cilvēkiem. Turklāt soliņi, tāpat kā patlaban, būs demontējami.

Zem skatuves paredzēts ierīkot atvērtu telpu, kurā būs ēna un varēs izvietot īslaicīgas tirgošanās vietas.

Projekta otrajā jeb B posmā tiks veikta ēkas un koru tribīņu pārbūve, kuru iecerēts pabeigt 2020.gadā.

Akustikas eksperts Andris Zabravskis norādīja, ka tribīnes atradīsies pat 15 metru augstumā, kas nodrošinās labāku akustiku nekā patlaban, turklāt akustikai vairāk tiks izmantots iesaistītais meža ieloks.

Jau ziņots, ka 2.augustā valdība atbalstīja Mežaparka Lielās estrādes būvniecības konceptu, akceptējot to kā nepieciešamos uzlabojumus, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku pasākumus.

Estrādes būvprojekta izstrādi un būvniecību ir paredzēts veikt laika posmā no šā gada līdz 2020.gadam, īstenojot to divos posmos. Pirmo posmu plānots īstenot līdz 2018.gada 7.jūnijam, laikā līdz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, bet otrā daļa īstenojama līdz 2020.gada 2.jūnijam, laikā līdz XII Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem.

Rīgas dome, kuras īpašumā estrāde atrodas, varēs saņemt aizņēmumu Valsts kasē, lai veiktu estrādes būvprojekta izstrādi un būvniecību. Kopējais nepieciešamais finansējums estrādes būvniecībai ir gandrīz 45 miljoni eiro.