Ekspozīcijā ietverti mazi gaismas diožu ekrāni, kuros attēlu iededz tūkstotis mazu spuldzīšu. Attēlotais kļūst nojaušams, skatītājam atkāpjoties atpakaļ vai aplūkojot ekrāna spoguļattēlu, kas atstarojas uz citas, speciāli sagatavotas virsmas.

Mazās spuldzītes iespējams uzlūkot kā signāldevēju, bet atstaroto attēlu kā apstiprinājumu signāla uztveršanai.

Izstādes iecere radās pirms vairākiem gadiem, kad Punte radīja skaņu poēmas, ierakstot dažādas skaņas naksnīgās pilsētās. Aizrāvies ar romantisko mirguļošanu, ko pilsētvidē rada reklāmas spuldzīšu, luksoforu, signalizācijas gaismu, ostas bākuguņu un dzelzceļa signālu darbošanās, viņš izveidoja videoierakstu kolekciju, kurā bija fiksēti vientulīgie signāli kā eksistences apliecinājumi. Taču gaismiņas, fiksētas video, zaudēja savu brīnumaino dzīvīgumu, tāpēc tika meklēts cits formāts, kā rekonstruēt sajūtas, kas rodas, vientuļi klaiņojot naksnīgā pilsētā.

Sadarbībā ar Griščenko radīta speciāla paštaisīta videokamera, apvienota ar gaismas diožu ekrānu. Tā drīzāk izjauc attēlu, nekā rada, atzīst Punte. Attēlos var tikai nojaust ainavu, kas iemūžināta, un tas autoru interesē visvairāk - robeža, kad attēls vairs nav nolasāms, un brīdis, kad tas vēl nodod vēstījumu tālāk.

Punte ir viens no dzejnieku grupas «Orbīta» dalībniekiem. Viņš studējis literatūras zinātni Maskavas Literatūras institūtā. Viņa grāmata «Poētiskie veltījumi», ko 2013. gadā izdeva «Orbīta», apbalvota vairākos konkursos, tostarp arī grāmatu konkursā «Zelta ābele» un Baltijas grāmatu mākslas konkursā. Puntes darbi bijuši skatāmi gan Cēsu mākslas festivālā, gan projekta «Rīgas Dzejas karte» izstādēs, laikmetīgās mākslas festivālā «Survival Kit» un citur.

Izstādes līdzautors Griščenko dzīvo un strādā Novosibirskā Krievijā, kur absolvējis Novosibirskas Tehnoloģiju institūtu.

Izstāde «Signālpāri» būs apskatāma līdz 3. augustam.