Linda Mūrniece hokejista ādā (57)

Lasi un uzzini, ar ko bija jāsaskaras Lindai, lai spētu lauzt stereotipus un pierādīt, ka hokeju izturēt var arī sieviete.

Hokejs, kas mūsu sabiedrībā ir iemantojis slavu un cieņu, ir gana specifisks sporta veids. Hokejs – tas pat ir dzīvesveids, tava ikdiena un darbs. Turklāt fiziski smagas slodzes pavadīts. Kas īsti notiek hokejistu ikdienā? Šo profesiju TVNET vēlējās atklāt projektā „Eksperiments”, bet, lai piedzīvojums būtu vēl pikantāks, uz ledus laukuma izlēmām aicināt sievišķīgu būtni. Mums nācās pailgi meklēt, jo bieži sievietes uzskata, ka hokejs ir tikai un vienīgi veču padarīšana. Kas meklē, tas atrod, un meklējumu ceļš TVNET saveda kopā ar sievieti, kura piekrita.

Deputāte Linda Mūrniece atzīst - viņa piekrita piedalīties „Eksperimentā” ziņkārības pēc, jo viņu vienmēr interesējis hokejs un viss, kas ar to saistīts. Kā izrādās, pat dēls ticis pie sava vārda aiz cieņas pret hokeja treneri Haraldu Vasiļjevu. „Šobrīd uz hokeja treniņiem vadāju dēlu, tāpēc man kā mammai būtu patiešām interesanti uzzināt, kāda patiesībā ir hokeja pasaule! Vai tas ir tik fiziski grūti, kā viņš man saka,” par vēlmi piedalīties stāsta Linda Mūrniece. „Turklāt kurš gan ir teicis, ka sieviete nespētu lieliski spēlēt hokeju kopā ar vīriešiem? Es vismaz mēģināšu to darīt!”

Lai Lindai būtu interesantāk, mēs sarunājām īstu hokeja komandu „Rīga 2000”, kuras treneris ir Lindas autoritāte Haralds Vasiļjevs. Pateicoties atsaucīgajam hokeja komandas „Rīga 2000” menedžerim Dainim Āriņam, „Eksperiments” noritēja īstajā laikā, vietā un veidā. Linda piedalījās hokejistu ikdienas treniņā! Linda ledus hallē ieradās mazliet satraukta, tomēr apņēmības pilna šīs dienas piedzīvojumiem. Ejot uz ģērbtuvēm, vēl drošības pēc pajautāju par slidošanu, jo atzīšu, ka pat neiedomājos to vaicāt telefona sarunā – ja jau piekrita, tad slidotmāka jau ir gana stabila. Uz, manuprāt, muļķīgo jautājumu Linda atbild vēl pārsteidzošāk: „Ai, slidojusi esmu vien senā bērnībā! Un tad vēl dažas reizes stāvējusi uz slidām, bez īpašiem panākumiem!” Atzīšos, es mazliet pati sabijos – cilvēks tūliņ dosies uz fiziski vissmagāko treniņu, kas notiek uz slidām, un viņu pat neuztrauc tas, ka tā īsti neprot slidot! Lindas tālākie vārdi atklāj viņas drosmi: „Parasti nebaidos no izaicinājumiem, tā arī šoreiz! Neklausīju draugus, kuri ierosināja pirms eksperimenta pamācīties slidot, gribēju, lai ir pa īstam - ar krišanu un piedzīvojumiem. Vienīgais, cerams, ka treniņa biedri mani nesabradās, bet pacels un noliks malā!”

Pirms Linda devās pārģērbties, notika tikšanās ar treneri Haraldu Vasiļjevu. Ieraugot Haraldu, Linda neslēpa sajūsmu. Treneris izturējās kā pret komandas biedru un nopietni izklāstīja šīs dienas treniņa plānu. Plānā pirms pašas slidošanas ietilpa stundu ilgs treniņš uz trepēm un trenažieru zālē. Un tikai tad hokejisti dodas uzvilkt smago ekipējumu un slido. „Nu ko, vēl tikai jāiepazīstas ar treniņa biedriem un uz priekšu! Sāksim strādāt,” nosaka Haralds Vasiļjevs.

Ieejot hokejistu ģērbtuvēs, apkārt paveras skats kā filmā – starp formu, drēbju kalniem ieraugām daudz jaunu pusapģērbtu puišu, kas gatavojas treniņam. Ieraugot treneri, visi sarosās. „Sveiki! Šodien mums treniņš būs citādāks, jo tajā piedalīsies deputāte Linda Mūrniece. Tā kā šis ir eksperiments, lūdzam jūs visus izturēties brīvi un tā kā vienmēr. Nekas nebūs citādāk. Vien vairāk pozitīvu emociju,” stingri, bet sirsnīgi skaidro treneris. Linda iepazīstina ar sevi un izdala mīļus nieciņus – katrs komandas biedrs saņem atmiņai plīša lācīti.

Novērojot hokeja ģērbtuves, paveras cita pasaule. Jo te ir viss: formas, nūjas, kausi, medaļas un arī ziņojumu dēlis. Treneris eksperimentu veica kā parastu treniņu, par ko vēstīja arī Mūrnieces uzvārda ierakstīšana komandas sastāvā.

Interesanta aina pavērās arī šīs pasaulītes kārtības protokolos – kādi ir sodi par nepieļaujamu rīcību. Hmm, par nevajadzīgu pretīrunāšanu tiesnesim vai alkohola lietošanu spēles vai treniņa laikā - 100 latu sods, bet, ja nosebosi, - maksā 50 latus!

Nākamais solis bija hokeja ekipējuma piemeklēšana Lindai. Devāmies pie atbildīgās personas, kas ātri atrada atbilstošu formu. Protams, arī slidas tika uzasinātas. „Tikai ne tik ļoti asas!” vērojot procesu, piebilst Linda. Cimdus Lindai iedod pats treneris.

Treniņš sākas precīzi. Visi dodas uz tribīņu kāpnēm, kur notiek iesildošā daļa. Skriešana un lēkāšana – augšā lejā... Skaties un brīnies, kā maz iespējams, teiksim, lēkt augšā pa trepēm, izlaižot ik pa četriem pakāpieniem. Jā, un to darīt arī uz vienas kājas!

Linda turas braši un izpilda visu. Protams, iepriekšminēto triku mēs atstāsim citai reizei. Pēc pusstundas aktīvas lēkšanas un skriešanas dodamies uz sporta zāli. Trenažieri Lindai ir zināmi, bet pēc tik trakas skraidelēšanas pa trepēm trenažieri ir kā punkts uz i. Vasiļjevs arī rūpīgi seko līdzi Lindas izpildītajam, pārmijot dažus vārdus par pašu hokeju.

Trenažieru zālē gan neskan kā fitnesa klubā izklaidējoša mūzika, te viss noris nopietni. Arī ķiķināšana vai klaja sarunāšanās nav pieļaujama. Par to atgādina arī speciāls plakāts, kas vēsta: "Tas ir treniņš un nekāds diskusiju klubs! Ta ir zāle treniņam un nekāds rotaļu laukums!"

Un nu ilgi gaidītais mirklis ir klāt – dodamies uz ģērbtuvēm, lai uzvilktu ekipējumu, kas sver savus 18 kilogramus. „Ekipējums tiešām bija smags, kamēr apģērbos, mugura bija slapja, tad var iedomāties, kā ir tajā ātri pārvietoties,” pēc eksperimenta atzina Linda Mūrniece. Nepagāja ne 15 minūtes, kad Linda bija veiksmīgi iesprostota šajā formā. Slidas kājās un rokās nūja, Linda iziet uz ledus.

Nule bija beidzies hokeja komandas „Dinamo” treniņš, tāpēc gaitenī sastapām daudzus sabiedrībā pazīstamus hokeja pasaules cilvēkus. Viņi bija patiesi pārsteigti, ieraugot Lindu šādā ampluā, bet uzreiz steidza arī labot mūsu kļūdas – Viesturs Koziols savelk ciešāk jostu, bet Rodrigo Laviņš sakārto Lindas ķiveri. „Mēs turēsim īkšķus,” ejot tālāk, dzirdam no viņiem, uz ko Linda pie sevis nosaka: "Es domāju gan!"

Sperot pirmos soļus uz ledus, Lindai ir jāpieturas pie slidotavas apmales. Tā paiet vēl divi vides „iepazīšanas” apļi. Bet jau pavisam drīz Linda atlaiž rokas un cenšas slidot kā visi. „Mani biedēja pārējo hokejistu slidošanas ātrums, es nespēju nekam izsekot līdzi. Pie tā bija jāpieradinās,” atzīst Linda. Pārējo hokejistu treniņš norit pilnā sparā, un jāatzīst, tas no malas neizskatās viegli – šajā smagajā tērpā izpildīt dažādus trenera norādītos vingrinājumus.

Linda visu vēro no malas un pēcāk pati mēģina atdarināt hokejistu darīto. „Tas nebija iespējams, tikt viņiem līdzi – temps ir nenormāls, bet es visu arī izmēģināju menedžera klātbūtnē,” stāsta Linda. Turpinājumā Linda paņem rokās nūju un mēģina izpildīt vingrinājumus ar hokeja ripas slidināšanu. „Es nesaprotu, kā to visu var vienlaikus... Pārsteidza tas, ka sapratu - hokejs ir smags darbs, nevis spēle, kā izskatās no malas. Vienlaikus ir jākoncentrējas daudzām lietām - slidošanai, ripai, komandas biedriem. Jāprot noturēties kājās, sitot pa ripu, un vēl jātrāpa vārtos!!!! Un pa kuru laiku hokejisti mācās, tiekas ar draugiem, veido attiecības, man nav skaidrs, jo radās sajūta, ka viņi visu laiku ir treniņos vai izbraukumos!” pieslidojot uz mirkli pie mums, savas emocijas pauž Linda, „Nē, hokejisti - tas ir kaut kas! Tu reāli zini, par ko tu svīsti!”

Un Linda turpina treniņu. Jāatzīst, ka mēs piedāvājam Lindai jau laikus nākt no ledus nost, jo mazliet jutāmies atbildīgi par to, vai maz viņa rīt spēs piecelties no gultas, uz ko Linda atmeta ar roku: „Ja jau – tad jau! Es turēšos līdz galam!” Kritieni un ieskriešana sienās bija neizbēgami, bet tas tikai vairoja Lindas degsmi konkrēto vingrojumu izpildīt atkal un atkal. Beidzoties treniņam, Linda noņem ķiveri – visa galva slapja. Var vien iedomāties, kā jūtas pārējais ķermenis... Pavērojot Lindas rokas, saproti, ka tās reāli trīc. Visi muskuļi vibrē... Tomēr Linda smaida!

„Nebija nekā tāda, ar ko nevarētu tikt galā. Grūti bija gan otrā dienā, kad sāpēja visi muskuļi. Lai gan esmu radusi pie slodzes, šī nebija salīdzināma ne ar ko citu - gandrīz trīs stundas no vietas un bija diezgan liela slodze visām muskuļu grupām, ne tikai tām, kuras ik pa laikam uztrenē trenažieru zālē,” pēc treniņa atzina Linda. „Sieviete un hokejs ir savienojami jēdzieni, bet domāju, ka tik fiziski stipri viņas tomēr nevar spēlēt šo spēli kā vīrieši. Tas ir cits līmenis! Bet, ja man būtu jāizvēlas, ar ko nodarboties, noteikti tas būtu hokejs!”

Pēc eksperimenta Linda arī atzina, ka šis piedzīvojums ļoti paticis, jo izjutusi apkārtējo rūpes vienam par otru. „Es jutos kā princese, visi mani aptekalēja, jautāja, kā jūtos, vai kas negrauž, nespiež! Tas bija ļoti jauki,” smaidot atceras Linda. „Es gan esmu pieradusi pie vīriešu kolektīviem, jo esmu strādājusi policijā, bijusi aizsardzības ministre, un tie visi bija vīrišķīgi kolektīvi. Man patika. Kur citur par mani tā rūpētos?”

Lindas ieguvumi, piedaloties „Eksperimentā”

1. Piedzīvojums, ko citādi nesaņemtos pati izbaudīt. 2. Pieredze, kurā dalīties ar dēlu. 3. Jauni paziņas un viņiem - noturīgs fans manā personā, jo tagad jūtos atbildīga par viņiem :))

Lindas atklājumi - Hokejs nav spēle, bet smags darbs. Darbs, kas ir dzīvesveids. - Komanda ir visbūtiskākais, hokejā nevar būt solistu, un treneris ir autoritāte. (Diez kā viņi risina savstarpējos konfliktus?) :)) - Viens no komandas un spēles veiksmes pamatiem ir disciplīna. To varēja skaidri saprast - gan no tā, kā treneris paskatās uz tiem, kuru uzmanība novērsta no treniņa, gan no tā, kas rakstīts ģērbtuvē uz sienas. - Hokejistiem spēlēs ir vajadzīgs atbalsts. Ir vajadzīgi skatītāji, kas atbalsta arī tad, kad neveicas tik labi, kā gribētos. Ja nav savu fanu, tad spēle pašiem nav tik interesanta. - Meitenes pilnīgi pamatoti jūsmo par hokejistiem. Viņi ir tā vērti. Turklāt komandā „Rīga 2000” ir daudz brīvu puišu!

Mīļš paldies Lindai Mūrnicei par drosmi un pacietību! Sirsnīgs paldies hokeja komandai "Rīga 2000", it īpaši menedžerim Dainim Āriņam un trenerim Haraldam Vasiļjevam!