Kristīne Kursiša par personālizstādi „Ārpus kontroles” galerijā Alma (28.septembris – 22.oktobris).

Nominācijas pamatojums: „Trāpīgi un tieši māksliniece izteikusi to, kas kulturālā sabiedrībā visbiežāk tiek noklusēts, bet mazāk kulturālā – izkliegts rupjībās vai izpausts destruktīvos aktos. Miers un saskaņa ir tieši tik trausls, tik nestabils un principā neiespējams stāvoklis, kāds tas redzams Kursišas darbos.

Instalācijas atklāj ik mirkli apspiesto, apklusināto „zvēru”, kuru mēs lielākoties nepazīstam un nevēlamies pazīt. „Tas” ir totāli egoistisks, vēlas vairot postu un iznīcību, tas kāro atriebības, vēl ļaunu saviem ienaidniekiem, ir alkatīgs un nenovīdīgs utt., un tikai „kontrole” jeb plānais kultūras, civilizācijas slānītis liek mums būt laipniem, sirsnīgiem, piedodošiem un saprotošiem.

Kursišas izstāde „Ārpus kontroles” mākslas valodā atgādina par to nepazīstamo mūsos, ar kuru ikdienā (apzināti vai neapzināti) diskutējam, un šis atgādinājums man šķiet būtisks un aktuāls.” (Alise Tīfentāle)

Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt” („Maybe”) galerijā Māksla XO (15.oktobris – 3.novembris) un darbu „Trīs dienas gaismas” izstādē „Vielmaiņa” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē (1.oktobris – 8.novembris).

Nominācijas pamatojums: „Kristaps Ģelzis izstādē „Varbūt” („Maybe”) vēlreiz apliecina sevi kā talantīgu, dziļu un meistarīgu gleznotāju ar labu humora un ironijas izjūtu. Darbu idejiskais, konceptuālais pamatīgums un spēks veido intriģējošu saspēli ar akvareļa tehnikas trauslumu.” (Jegors Jerohomovičs)

„Kristapa Ģelža darbi galerijā Māksla XO un izstādē „Vielmaiņa” – asprātīgu intelekta rotaļu un virtuozas amatprasmes apvienojums mākslas notikumā. Mākslinieks arvien un arvien pierāda spēju paradoksāli risināt mākslas aktualitātes jautājumu, izvēloties šķietami neaktuālus līdzekļus, piemēram (nu jau ilgstoši), tādu mediju kā akvareli (un izstādē „Vielmaiņa” arī zīmējumu), lai radītu suģestējošus, personiski aizskarošus mākslas tēlus, kuros nepārprotamas norādes uz 21.gadsimta ikdienas vizuālo zīmju sistēmām apvienojas ar perfektu klasisko vērtību izjūtu un profesionalitāti.” (Laima Slava)

Miks Mitrēvics par ekspozīciju „Trauslā daba” Venēcijas biennāles 53.starptautiskajā mākslas izstādē (7.jūnijs — 22.novembris).

Nominācijas pamatojums: „„Trauslā daba” savā izteiksmes veidā patiešām arī ir trauslo, mazo, vienkāršo un cilvēcīgo lietu izcēlums. Bez patosa, tehnoloģiskiem pārsteigumiem un monumentāliem risinājumiem, tieši otrādi – viss ir samazināts, piezemēts un poētisks. To var nosaukt arī pavisam vienkārši – cilvēks un daba. Šo attiecību intimitātē rodas atklāsmes par Visumu un cilvēka – skudriņas vietu tajā. Par pilsētnieka apskaidrības meklējumiem dabā. Par meditatīviem vientulības stāvokļiem, kuros rodas kaut kas, kas ir lielāks par mums pašiem.” (Elita Ansone)

Kopumā  šogad Purvīša balvai izvirzīti 19 nominanti, bet ekspertu diskusijās kā iespējamie nominanti apspriesti 28 mākslinieki un viņu radītie darbi.

Eksperti 2009 / 2010

Purvīša balvas septiņu ekspertu darba grupas sastāvā 2009. un 2010.gada periodā strādā mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā  mākslas muzeja 20.gs. 2.puses – 21.gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas Arsenāls vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, izdevniecības Neputns galvenā redaktore Laima Slava, mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas docents, Jauno mediju kulturas centra RIXC dibinātājs Raitis Šmits, mākslas kritiķe, žurnāla Foto Kvartāls galvenā redaktore Alise Tīfentāle, laikraksta Diena kultūras žurnālists Jegors Jerohomovičs, mākslas zinātniece un kuratore Ieva Kulakova, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens.

Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupa tiekas un izvirza nominantus balvai reizi ceturksnī.

Par "Purvīša balvu"

Purvīša balva tika iedibināta 2008.gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām. Balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kas dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Pirmo Purvīša balvu 2009.gada 11.februārī saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA Alfor.