Kurzemes un Zemgales hercoga Frīdriha 1625. gada 18. martā Liepājai piešķirtās pilsētas tiesības ir būtisks robežpunkts Liepājas pilsētas vēsturē, jo tās pavēra durvis ne tikai pilsētas ekonomiskajai izaugsmei, nodrošinot tirdznieciskā kapitāla uzkrāšanos Liepājas birģeru naudas lādēs, bet arī lika pamatus tālākai pilsētas sociālās un administratīvās struktūras izveidei.

Liepāja, tāpat kā visas pārējās Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētas, bija pakļautas hercoga virsvarai, kurš apstiprināja rātskungu amatiem izvirzītās personas, izdeva un apstiprināja pilsētu kārtības jeb policijas noteikumus.

Arī 17. gadsimtā celtā ēka Kungu ielā 24, kur pašlaik iekārtots Liepājas 17.–19. gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams”, ir daļa no Kurzemes un Zemgales hercogistes vēstures.

Šajā namā 1697. gada pavasarī dažas dienas ar saviem tuvākajiem līdzgaitniekiem par ceļam uz Eiropu uzturējās Krievijas cars Pēteris I. Pēc nama saimnieces Margarētas Hoijeres lūguma, Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs apmaksāja augsto viesu uzturēšanas un ēdināšanas izdevumus 653 guldeņu un 4 1/2 grašu apmērā.

Senie attēli, atsevišķi saglabātie priekšmeti, arheoloģiskie atradumi, laikabiedru vērtējumi un it īpaši piļu inventāri, kas saglabājušies par Kurzemes un Zemgales hercogistes Ketleru dinastijas hercogu laiku, liecina par augstu reprezentācijas un greznības pakāpi, kas neatpaliek no tā laika Ziemeļeiropas valdnieku rezidenču līmeņa.

Imants Lancmanis lekcijā aplūkos visus Ketleru dinastijas hercogu portretus, viņu sarkofāgus hercogu kapenēs Jelgavas pilī, dokumentus, priekšmetus, kas saistāmi ar hercogu pilīm.

Visplašāko informāciju par hercogu rezidenču telpu izskatu un to iekārtojumu sniedz Kuldīgas pils inventāri no 1653., 1656. un 1699. gada. Lai piļu kādreizējo veidolu un inventāros minētos priekšmetus varētu labāk iztēloties, tiks sniegti arī analoģiski piemēri no hronoloģiski un stilistiski radniecīgām tā laika Ziemeļvācijas un Zviedrijas pilīm.

Pats Imants Lancmanis piemin, ka Ketleru stāsts aktualizēts pagājušā gadsimta 30. gados, kad Kurzemes hercogiem izdomāts latviskots apzīmējums – “Kurzemes lielkungi”, arī valsts galva Kārlis Ulmanis uzskatījis šo vēstures lappusi par īpašu nacionālu vērtību.

“Ulmanis ļoti pareizi traktēja, ka Kurzemes hercogiste bija sava veida Latvijas neatkarības protoforma.

Hercogi bija vācieši, bet viņi visi labi prata latviešu valodu, viņi visi orientējās uz savu pavalstnieku latviešu dzīves izkārtošanu. Ne velti Ulmanis bija licis 30. gados savā rezidencē Rīgas pilī savākt visu Kurzemes hercogu portretus, no kuriem daļa tagad atrodas Rundāles pilī,” uzsver Imants Lancmanis.