Kādas izjūtas šā gada nogalē? Kā atskatāties uz šīs sezonas darbu?

Mārtiņš Freimanis: Viss bija ļoti labi, daudz un aktīvi strādājām, filmēšanās bija ilgas, darījām visu pēc labākās sirdsapziņas.

Maija Doveika: Tādas, kādas gada nogalē parasti ir, - ka iepriekšējais gads ir tik tikko beidzies, bet viss vēl nav pabeigts, vēl viss priekšā. Un mums ir lielas cerības, ka jaunā sezona atrisinās daudzas lietas: gan ar Leonu, gan ar Elizabeti, gan viņu starpā, gan ar Helēnu. Ir cerības, ka atnāks jaunais gads un visu atrisinās.

Es biju dzirdējusi dažus nobijušos skatītājus, kuri teica: "Vai tiešām seriāls jau beidzas?" Protams, tas nebeidzas, beidzas tikai sezona. Sāksies nākamā. Nevienam nav jābaidās, viss turpināsies.

  Skatītākais seriāls, es ceru, būs arī turpmāk visskatītākais.

Kas ar jūsu varoni notiks nākamajā sezonā?

M.F.: To gan es nedrīkstu stāstīt, ir parakstīts līgums, ka es to nestāstīšu.

M.D.: Neko nedrīkstu vairāk atklāt, kā tikai to, ka

ap Elizabeti būs daudz interesantu notikumu, būs jauni pavērsieni.

Katrā ziņā es pati esmu ļoti priecīga, nojaušot, kas seriālā notiks tālāk, man būs ļoti interesanti. Es ticu, ka skatītājiem būs daudz negaidītu pavērsienu.

Ja jums būtu dota iespēja rakstīt seriāla scenāriju, kādus pavērsienus un vēsmas jūs ieviestu?

M.F.: Mēs vienmēr konsultējamies savā starpā, ko ar varoni darīt. Šad tad arī kaut ko iesaku.

M.D.: Šajā ziņā mums sakrīt viedoklis ar scenāristiem. Kas būs uzrakstīts, to es pati noteikti gribētu. Man pašai ir daudz īpašu notikumu, kas notiks ar manu varoni, līdz ar to

es ar milzīgu interesi gaidu, kad mēs sāksim filmēt un arī skatīties jaunās sērijas. Esmu intriģējošu cerību pilna.

Kura loma bez savējās jums vēl simpatizē un kādēļ?

M.F.: Visi aktieri patīk, tie ir fantastiski, un, neraugoties, ka daži tēlo ļaunos tēlus, jebkurā gadījumā viņi ir baigi forši kā cilvēki un ir ļoti labi aktieri.

Man ļoti patīk spēlēt kopā ar Uldi Dumpi - viņš ir leģenda! Tur jau nav ko komentēt.

M.D.: Mans mīļākais personāžs ir Anitas Kvālas atveidotā Solveiga. Man patīk šīs aktrises tēlojums, es uzskatu, viņa lieliski paveica savu darbu, lieliski nospēlēja cietumnieci, sievieti ar neticamu krampi. Tas ir pierādījums tam, cik ļoti viņa ir talantīga un cik labi viņa spēj nospēlēt savu lomu. Ir cilvēki, kuri viņu nepazīst un gāna par to, ko viņa dara seriālā. Domāju, ka atziņai par šo sievieti vajadzētu būt tādai, ka

viņa spēlē tik pārliecinoši, ka reizēm iet šermuļi pār kauliem.

Vai filmēšanas laikā atgadījies kāds kuriozs ar jūsu varoni?

M.D.: Viens no komiskākajiem atgadījumiem bija pirmajā filmēšanas dienā, kad filmējām slīkšanu. Kad Leons slīka un Elizabete viņu glāba.

Es faktiski paliku bez matiem un gandrīz noslīku.

Jo mans dārgais kolēģis Ģirts Ķesteris, kura varonis tajā brīdī stipri dziļi ieniris ar domu nonāvēties, nenoreaģēja, ka esmu ūdenī un ka jau slīkstu. Teiksim tā, glābjot cilvēku, kurš māk peldēt, es pati nemācēju. Kad tiešām sāku aizrīties ar ūdeni, jo no sākuma to spēlēju, bet pēc tam vairs nevarēju no tā atiet, sāku just, ka man trūkst gaisa un ka mani neviens nenāk glābt. Pēdējā brīdī, kad sāku kliegt pilnā kaklā "palīgā!", mani sāka glābt, kā principā nevajadzētu glābt, proti, mani paņēma aiz matiem, precīzāk parūkas, un vilka krastā.

Es paliku bez matiem. Žāvēt visus apģērbus vairākas stundas būtu tukšgaitā gaidīt. Līdz ar to viss bija jāfilmē, kā bija, un tajā brīdī, kad bija redzams, kā Leons paņem Elizabeti aiz matiem, tad visi grima mākslinieki un frizieri sašutumā kliedza. To, protams, pēc tam izgrieza ārā. Es domāju, visiem nozibsnīja gar acīm, ka šī epizode būs jāfilmē vēlreiz, bet, skatoties kamerā, viss izskatījās puslīdz normāli, un tas tika atstāts kā galējais variants. Bet tas bija ekstrēmi. Tad vēl dažādi kuriozi ar pārteikšanos un komiskām situācijām gluži katru dienu.

M.F.: Kuriozi ir biezā slānī. Filmēšanā notiek, ka kaut kas iet greizi vai nolamājies pie sevis. Viens no mīļākajiem kurioziem bija tas, ka

man bija jāmet ābols pret sienu. Tā kā visas sienas ir no reģipša, ābols arī palika sienā.

Tas neatsitās, tas vienkārši izsita sienā caurumu.

Ko jūs novēlētu savam varonim jaunajā gadā? 

M.D.: Manai varonei es novēlu spēt izvērtēt un svērt mīlestību, saprast, kur tā atrodas. Es viņai novēlu daudz drosmes, lai, neskatoties uz šķēršļiem, varētu iet un saņemt balvu - mīlestību. Vēl es novēlu izlēmību un nepazaudēt to raksturu, ar kādu viņa parādījās seriāla sākumā - kā diezgan asa, ātra, ekspansīva.

M.F.: Oto, nepadodies Solveigai, dabū visu līdz galam!