13.maijā Grīziņkalna skeitparkā ierasti brīvā un jautrā atmosfērā astoto sezonu atklāja ielu kultūras un sporta kustība «Ghetto Games». Svētki tika svinēti ar dubultu prieku, jo šodien ir arī Raimonda Elbakjana, «Ghetto Games» līdera, dzimšanas diena.
Jautrā atmosfērā atklāta «Ghetto Games» astotā sezona
Kopā ar svinīgo atklāšanas pasākumu Grīziņkalna skeitparkā tika rīkotas arī ielu basketbola sacensības. Par klātesošo noskaņojumu rūpējās «Ghetto music/ Ghetto Faktors» leibla dibinātājs dīdžejs «Get Dizzy», pasākumu vadīja televīzijas personība Renārs Zeltiņš un «Ghetto Family» dibinātājs Raimonds Elbakjans.
Kas ir «Ghetto Games»? Kādus cilvēkus tas pulcē?
Renārs Zeltiņš: «Ghetto Games» tādā fabulā ir jauniešu ielu kultūras projekts, kustība. Kopumā tā ir vienkārši vieta, kur var atnākt sportot, satikt draugus, paēst, paklausīties mūziku un šeit neviens par ieeju neprasa samaksu. Man liels prieks par šo kustību, par tās ilgo pastāvēšanu un par iespēju būt daļai no tās.
Kas, organizējot «Ghetto Games», dara lielāko gandarījumu?
Raimonds Elbakjans: Mums ir gan profesionālā sporta ievirze, gan liela sociālā atbildība, gan arī preventīvs darbs, lai jaunietim būtu vieta, kur atnākt, piedalīties un darboties. Mani visvairāk motivē tas, ka redzu jauniešus, kuriem tas kaut ko ir devis. Bet es neslēpšu to, ka arī es esmu vienkāršs cilvēks un egoists, man patīk tās visas emocijas, krāsas, cilvēki un enerģija, kas valda šeit visapkārt.
Vai šī sezona būs atšķirīga no iepriekšējām?
Raimonds Elbakjans: Katra sezona atšķiras, jo kaut vai laika apstākļi mēdz būt dažādi. Mums šogad ar Andžeju Graudu ir paredzēts bungu šovs, motocikli pārceļas uz Ventspili, Slam Dunk konkursā ir trakas idejas un, lai gan katrs gads atšķiras, mēs esam atraduši to savu kalendāru, kurā iekļaujamies, un tas ir tas maksimums, ko šobrīd varam izdarīt.
Pastāsti par jauno akciju «Grīziņš - Vārnu ielas republika».
Renārs Zeltiņš: Es biju ceļojumā Japānā, un kaut kā necerēti radās šī ideja. Biju vienā reliģiskajā templī, kur svētie dzīvnieki ir lapsas. Nopirku mazu suvenīru - lapsas figūriņu, ko atvedu Raimondam, un viņš saprata, ka tā ir laba lieta - vienkārša, gaumīga un sirsnīga. Tā kā šī ir Vārnu iela, mēs izdomājām, ka mūsu svētais dzīvnieks varētu būt vārna. Mēs sadarbojamies ar biedrību «Rūpju bērns», ir iespēja iegādāties viņu pašu veidotās vārniņas, rakstīt uz tām savus novēlējumus. Tās var iegādāties visos mūsu pasākumos par simbolisku cenu - diviem eiro. Kopā visi šie novēlējumi, sapņi, vīzijas aiziet kosmosā un, cerams, katram cilvēkam arī piepildīsies.