Koncerta apskats: Pink (Rīga, «Arēna Rīga» 01.11.2006.)

Izpildījums: 10/12

Baudījums: 10/12

Skaņa: 8/12

Saturs: 7/12

Ir labas ziņas un ir sliktas ziņas. Sākšu ar labajām: Varu apsveikt visus Latvijas iedzīvotājus ar to, ka beidzot uz Rīgu atbraukusi īsta, aktuāla amerikāņu popmūzikas industrijas tā dēvētā «popkorna» zvaigznīte. Zvaigzne, ja vēlaties. Tik tiešām kopš 2000. gada, kad Pinka debitēja ar tolaik vēl R&B orientētu singlu «There You Go», līdz pat šai dienai, kad visos lielākajos mūzikas kanālos tiek rotēts spēcīgais un perfekti nostrādātais aktuālais nu jau gan roka singls «U + Ur Hand», Pinka ir vairāk vai mazāk bijusi topā. Laba ziņa ir arī tā, ka visas biļetes uz Rīgas koncertu bija gandrīz izpārdotas un tas ļauj koncerta organizatoriem atviegloti nopūsties.

Sliktā ziņa varētu būt tāda, ka Pinkas koncerta veiksme var radīt jaunu tendenci koncertorganizatoru izvēlē attiecībā uz aicināmiem māksliniekiem. Līdz šim tomēr katrs koncertu organizators centās spodrināt savu tēlu un reputāciju, aicinot uz Rīgu augstas klases un cienījamas reputācijas meistarus, šeit jāmin gan Gorans Bregovičs, Gotan Project, Stings, Kings Of Convinience, The White Stripes u.c. Līdz ar Pink veiksmi (tā vismaz šķiet) uz Latviju varētu sākt braukt daudzi tā dēvētie plastmasas mākslinieki, kuru panākumus būvē (un vēlāk arī noārda) mūzikas industrijas gaļasmašīna, kultivējot katra izpildītāja vēlamo (pārdodamo) tēlu, piemēram, Kelija Klārksone, Džese Makārtijs, Perisa Hiltone vai tml.

Šeit gan atkal jāatgriežas pie labām lietām, proti, pie Latvijas pusaudžu auditorijas, kurai šogad tā īsti pat nav bijis neviens viņu mērķauditorijai tēmēts koncerts, ja nu vienīgi 12. aprīļa skandalozā Krievijas meiteņu dueta «t.A.T.u.» viesošanās Ķīpsalas hallē. Tādēļ nav brīnums, ka koncertā bija tik daudz bērnu, pusaudžu un jauniešu, un domāju, ka priekšnesums viņiem nelika vilties, Pinka (īstajā vārdā Alīsija Mūra), kā jau solījusi pirms tam, rādīja lielisku šovu.

Koncerta programma bija labi pārdomāta, pirmie populārie hiti nebija ilgi jāgaida. Vienu pēc otra māksliniece pašā koncerta sākumā spēra vaļā pazīstamos «Trouble», «Just Like A Pill», tituldziesmu no aktuālā albuma «I»m Not Dead«. 1975. gada Labelle disko hits »Lady Marmalade« izskanēja roķīgā mērcē, kurā savu dziedātprasmi demonstrēja divas Pinkas pavadošās fona vokālistes. Paralēli uz trīs virs skatuves uzstādītiem videoekrāniem tika demonstrēti kadri no kādas iedomātas dziedātāju, dejotāju atlases. Vēlāk iespēja demonstrēt savu pirkstu veiklību radās arī ģitāristam, kurš ar garu flamenko solonumuru ievadīja Pinkas pašu pirmo hitsinglu »There You Go«. Protams, solo laikā māksliniece jau bija paspējusi attiecīgi pārģērbties, ko koncerta gaitā darīja vairākkārt. Seko »God Is a DJ« saīsināta versija, šova numurs ar lielu tīklu, kas gluži kā cirkā pacēlās virs arēnas kopā ar pašu dziedātāju.

Jāsaka, ka Pinka strādāja uz skatuves ar apbrīnojamu vieglumu (tā vismaz man šķita) un atstāja tiešām ļoti solīdu, profesionālu iespaidu. Vēlāk izpildītie gaisa akrobātikas triki tikai šo sajūtu pastiprināja.

Pēc garāka klavieru solo seko emocionālā balāde »Family Portrait« un pēc nelielas pauzes koncerts ieiet »nopietnajā« fāzē. Uz skatuves papildu konstrukcijas, kas atrodas skatītāju ielokā, akustiskās ģitāras pavadījumā tiek izpildīta gan Boba Mārlija leģendārās dziesmas »Redemtion Song« jaunklāta versija, gan kāds kantrī skaņdarbs, gan arī veltījums ASV prezidentam Džordžam Bušam, kuram Pinka kritiski jautā: »Kā gan tu vari gulēt naktīs?« (»Dear Mr. President«). Turklāt skatītājiem bija jāiedomājas, ka šāda akustiska muzicēšana notiek pie silta ugunskura...

Koncerts jaunu elpu iegūst ar vēl kādu cita autora dziesmu, proti, Lindas Perijas (Linda Perry) jeb 90. gados populārās grupas 4 Non Blondes līdzi dziedamo melodiju »What«s Up». Starp citu, Pinka un Linda kopā strādājušas pie Pink otrā albuma «Missundaztood» (2001). Kamēr skatītāji velk līdzi «Hey ey ey», Pinka ir jau sagatavojusies jaunam iznācienam ... šoreiz ar rūcošu motociklu ievadā sāk skanēt vitālais «U + Ur Hand».

Pēc pirmās atvadīšanās ilgi nav jāgaida un pēc liriskas atkāpes seko noslēdzošais «Get The Party Started», kurā Pinka un viņas dejotājas gan vingro, gan trako, gan dejo... Gaisā uzšaujas krāsaina papīra (?) sniegs, visi ekrāni mirgo, gaismas šaudās uz visām pusēm, skatītāji sajūsmā spiedz, kliedz, raud un dzied līdzi. Viss kā Pinka solījusi, ka šovs būšot «jautrs, traks, ātrs, saviļņojošs un piepildīts ar visdažādākajām emocijām.»