Šī grupa ir saņēmusi mūzikas spečuku atzinīgus vērtējumus. Viņi ir singlu "Mans lielais rakstāmgalds", "Nekas nav beidzies", "Tavs radio melo" autori. Jā, jā, grupa, kurai patīk spēlēt paslēpes, ir Mofo. PUFF uz interviju aicināja grupas līderi Arni Račinski.

Arnis Račinskis Iesauka: Račiņš (no skolas laikiem) Vecums: 26 Horoskops: Skorpions. Neticu horoskopiem. Hobiji: Esmu iegādājies fotokameru. Ziemā lasu grāmatas, spēlēju datorspēles. Atšķirības pazīmes: Par daudz domāju. Grupā: solists

Vai tiešām Mofo ir vislabāk slēptā grupa Latvijā?

Jā. Patīk, ka mūs liek mierā. Mofo ir bijuši seši radiosingli, bet uz ielas mūs neatpazīst. Tajā pašā laikā, ņemot vērā Latvijas pieredzi, cilvēki, izejot no Fabrikas, kur viņiem ir bijusi viena dziesma vai vispār tādas nav, pēkšņi ir kļuvuši slaveni. Vari nodungot kādu Ellas dziesmu? (Gaida atbildi.) Mani tracina neadekvāta uzmanība!

Mediju uzmanība?

Jā. Mediji padara cilvēku populāru. Atceros sarunu ar kādu režisoru par šo tēmu. Viņš stāstīja: Par ko tu gribi kļūt? 1968. gadā atbilde skanēja – gribu būt slavens kosmonauts, slavens matemātiķis, slavens zinātnieks... Bet, ja prasa to pašu šodien, tad atbilde ir vienkārša – slavens! Tāpēc distancējos no tās saucamās Latvijas popularitātes. Tur nav nekādas iedomības! Piemēram, kad aizej uz Latvijas Gada balvu, tur pulcējas Dons, Lily, Ladybird un vēl dažādi smalkie ļautiņi. Viņiem nav ne vainas, bet atšķiros ar to, ka nealkstu pēc uzmanības.

Vai vari uzlikt roku uz sirds un pateikt – Mofo negrib būt slaveni!

Grib! Bet adekvāti populāri. Mofo ir vajadzīga atpazīstamība, lai kāds mūs zinātu, nāktu uz koncertiem, lai būtu jēga radiosingliem. Kādā intervijā uz šo jautājumu ļoti veiksmīgi atbildēja Ainars Mielavs – ja popularitāte nav pašmērķis, bet gan blakusefekta rezultāts tam, ko viņš dara, tad tas ir okey. Ja mums popularitāte būtu pašmērķis, tad mēs dziedātu kaut ko tādu kā "Zilais valis".

Vai ir fani?

Ir un tas pārsteidz. Esam palaiduši vairākas dziesmas, bet nekad pats nevaru pateikt – o, baigi foršā mūzika! Bet uzrodas cilvēki, dažāda vecuma, kas saka: Veči, jūsu mūzika ir baigi labā!

Kā vērtē vasarā iznākušo albumu?

Nevaru būt objektīvs. Tikai pirms nedēļas saņēmos, uzliku un noklausījos to no A līdz Z. Un man patika, bet atteikšos to vērtēt. Ja jums patīk – forši, ja nepatīk – arī forši. Neesmu centies izpatikt! Albums sanāca pietiekami foršs, bet tagad zinu, kas jādara, lai nākamais būtu vēl labāks.

Parasti mūziķi neizceļ nevienu no savām dziesmām. Tomēr – kura ir tava mīļākā?

Sajūtu ziņā vislabāk patīk pēdējā "Rīta autobuss". Pamodos četros no rīta šaurā dzīvoklītī, deviņos vajadzēja iet uz darbu, ārā sāka līt, paņēmu ģitāru un pēkšņi radās šī dziesma. Vēl patīk "Es tevi nopirkšu". Tā ne reizes nav rediģēta.

Kuriozs, ko esi piedzīvojis uz skatuves?

Reiz stulbi sanāca. Ir tāds Māris Šverns no grupas "Baložu pilni pagalmi" un Edgars Šubrovskis no grupas "Hospitāļu iela". Studentu klubā kopā ar Māri spēlējām. Un es pateicu: Paldies Mārim Šubrovskim! Sakrustoju viņu vārdus un pat no sākuma to nepiefiksēju. Kad nonācu no skatuves, bundzinieks pateica. Bija baigais kauns. Vēl pirms gadiem sešiem koncerta laikā kādai dāmai netīšām uzlēju minerālūdeni, pēc koncerta ieradās policija, lai mani pavadītu līdz savai mašīnai.

Kā sāki dziedāt?

Mācījos Jelgavas 4.vidusskolā, kur bija mūzikas novirziens. Man bija pāris klasesbiedri, kas bija baigie aktīvisti. Arī es viņiem piebiedrojos. 1995. gadā bija Dziesmu svētki, kad iepazinos ar vecākiem skolas džekiem. Viens no viņiem spēlēja ģitāru. Arī es sāku spēlēt un, pirmais, ko ar ģitāru izdarīju, – uzrakstīju dziesmu, kas pat tagad šķiet laba. Tad radās grupa...

Vai būt mūziķim ir kādi trūkumi?

Mūzika var būt divu veidu, piemēram, spēlēt kafejnīcā un spēlēt, kā to dara Renārs Kaupers. Nekad negribētu būt Kaupers... Viņš nevar vienkārši aiziet uz klubiņu vai uz "Rimi" nopirkt maizi.

Un priekšrocības?

Sākot ar policistiem un beidzot ar stāvēšanu rindā veikalā. Cilvēkiem ir instinkts iepazīties. Ja, piemēram, Kaupers ienāk pūlī, visa uzmanība ir pievērsta viņam. Tas ir pluss, ja viņam kaut ko vajag, un mīnuss, kad viņam neko nevajag. Tā ir lieliem stāriem, bet manā gadījumā nejūtu nekādus plusus un mīnusus.

Ko dari, kad nenodarbojies ar mūziku?

Strādāju studijā un ierakstu reklāmas. Atnāk cilvēki, un viņiem stāstu, kā ir jārunā. Diezgan interesanti, piemēram, atnāk Uldis Dumpis un es viņu mācu. Vēl rakstu mūziku reklāmām.

Ja tev būtu miljons latu. Kā tos iztērētu?

Nopirktu mersedesu ķiršu krāsā, piebrauktu pie senča mājām, piezvanītu viņam un teiktu: Re, kur tavs auto! Tāpat izdarītu ar mammu. Vēl man ir ļoti tuvi draugi, kas man ir kā māsas vai brāļi, – arī viņus tā pārsteigtu. Un tad sāktu domāt par sevi. Uzceltu māju, kurā būtu studija. Noteikti pārstātu strādāt regulāru darbu un par pārējo naudu apbraukātu pasauli – Dāniju, Spāniju, Lielbritāniju, Brazīliju, Čīli...

Novēlējums PUFF lasītājiem.

Audziet lieli, nedariet muļķības un izdomājiet kaut ko foršu!

ARNIS IZVĒLAS

Dzelzs vilks vai R.A.P?

R.A.P

Green Day vai Coldplay?

Coldplay.

T krekls vai žakete?

Abi divi.

Blondīne vai brunete?

Ne blondīns, ne brunets!

Honda vai BMW?

BMW. Man tagad tāda ir.

Ģitāra vai bungas?

Ģitāra.

Vinnijs Pūks vai Sivēntiņš?

Sivēntiņš.

ARNIS VĒRTĒ SEVI (Max 10 balles)

Dziedāšana: nu jau 6,5 Dejošana: 10 Istabas kārtošana: 0 Ēdiena gatavošana: 5 Auto vadīšana: 8 Meiteņu pavedināšana: 8 Noslēpumu glabāšana: 9

INTERESANTS INFO:

• Arņa iecienītākais ēdiens ir muslis ar pienu. • Mūziķa lielākā vājība ir bailes. • Visforšākā grāmata, Arņaprāt, ir Ābece. • Stilīgākā deja esot lambada. • Visvairāk Arnim bail no zirnekļiem.

Mofo radās 2003. gadā zinātniska eksperimenta rezultātā, kad satikās zēni ar domu uztaisīt labu grupu. Mūziķu vārdi komentārus neprasa – vokālists, ģitārists un dziesmu autors Arnis Račinskis (Kuba, Radio), ģitārists Edgars Rubenis (Mona de Bo, ex-Driving South), basģitārists Toms Ostrovskis (Satelites lv, Kuba) un bundzinieks Pēteris Lunde (Pienvedēja Piedzīvojumi).