Kuram radās ideja, ka arī jūsu ģimenei jāstartē šajā konkursā?

Ideja, ka mūsu ģimenei vajadzētu piedalīties šāda veida konkursos, radās pēc mūsu kopīgās uzstāšanās brāļa Aleksandra kāzās. Tieši brāļa sieva Evita bija mūsu iniciatore, kura nepiekāpīgi mūs virzīja uz šo mērķi – uzstāties kopā arī publiski. Protams, sākotnēji pret to visu izturējāmies skeptiski, jo nebijām pārliecināti, vai dziesmas krievu mēlē būs tīkamas latviešiem... Ideja par “Dziedošajām ģimenēm” piederēja Karinai. Visgrūtāk bija pierunāt tieši tēti, kurš aizbildinājās, ka jau nav vairs tik jauns un arī balss vairs nav tik skanīga.

Bet tētis tomēr piekrita! Kāpēc mammu neizdevās pierunāt?

Jā, ar mammu netikām galā, lai cik jau ilgi mēs viņu centāmies pierunāt. Viņa joprojām domā, ka viņas spēkos nav tik īsā laikā sagatavot dziesmu, lai to izpildītu godam. Bet mēs nevaram teikt, ka viņa nepiedalās šovā, – tieši viņa ir mūsu priekšnesumu režisore, tērpu sagādniece un vajadzīgos brīžos pat psiholoģe.

Mammas atbalsts mums ir ļoti nepieciešams, bez tā mēs nespētu to, ko tagad esam jau paveikuši!

Šovs jau tuvojas pusfinālam. Kādas emocijas jūsu starpā virmo?

Patiesībā mēs nemaz necerējām, ka varēsim šovā noturēties tik ilgi... Tomēr tagad, kad šeit atrodies jau tik ilgi, saproti, cik sāpīgs būs tas mirklis, ja nāksies aiziet... Tik ļoti gribas paildzināt šo svētku sajūtu, kas ir katrā uzstāšanās reizē! Ja runājam par stresu, protams, tas ir katru reizi, jo šis šovs ir arī konkurss, kurā katru uztrauc žūrijas vērtējums un skatītāju balsojums.

Ar kurām ģimenēm jums ir izveidojušās visdraudzīgākās attiecības?

Grūti nosaukt vienu konkrētu ģimeni, jo esam sadraudzējušies ar visām. Bet, ja jāsaka, ar kurām attiecības ir visciešākās, laikam teiktu - ar Brūveriem un Martinsoniem. Tētim īpaši labas attiecības un kopīga valoda atradusies ar Uškānu ģimeni.

Ar ko jūsu ģimene atšķiras no citām?

Mēs esam krievu izcelsmes, tāpēc arī ar prieku dziedam krievu valodā. Un mums ir liels prieks, ka tas patīk šova skatītājiem!

Kas jums šovā ir nācies visgrūtāk?

Vissarežģītāk ir tikt galā ar laika trūkumu priekšnesuma sagatavošanas procesā. Mēs kopā varam samēģināt vien sestdienās un svētdienās, jo darbdienās tētis ir aizņemts līdz vēlam vakaram.

Tieši saspringtā darba dēļ tētim ir ļoti maz laika, lai iemācītos latviešu dziesmām vārdus... Bet viņš ļoti cenšas!

Kādas tradīcijas ir raksturīgas jūsu ģimenei?

Mēs cenšamies visi turēties vienmēr kopā. Atzīmējam svētkus pie viena galda, protams, arī katros svētkos kopā dziedam. Vismīļākie svētki mums ir Jaunais gads, kuru nereti sagaidām arī mežā.

Kādas ir domas par žūrijas darbu - kritiku? Un kā vērtējat skatītāju balsojumu - vai tas maz spēj būt objektīvs?

Ja runājam par tuvāko un draugu balsojumu, tad visdrīzāk to var nosaukt par neobjektīvu, jo savējiem jau jutīsim līdzi vienalga, vai viņi nodziedās labi vai slikti. Par pārējo skatītāju balsojumu varam teikt, ka tas ir tomēr lielākā mērā subjektīvs, jo katram skatītājam ir sava muzikālā gaume. Bet žūrijas vērtējums ir objektīvs, jo to pārstāv mūzikas speciālisti un profesionāli eksperti, kuri vērtē pēc konkrētiem kritērijiem.

Ja jums tomēr nāktos pamest šovu - kam jūs novēlētu uzvaru?

Tas ir ļoti grūts jautājums – kurai ģimenei pienākas uzvara... Katra ģimene pa savam ir laba ar saviem plusiem un mīnusiem. Patiesībā mēs visi jau esam uzvarētāji par savu drosmi piedaloties, par izdomas bagātību katrā priekšnesumā un par izturību visa šova laikā.

Ko jums ir devis šis šovs? Atziņas...

Pirmkārt jau šovā satiktie cilvēki. Esam iepazinušies ar tik daudzām interesantām ģimenēm. Esam noslīpējuši arī uzstāšanās mākslas pieredzi un vokālu. Pateicoties šovam, esam jau saņēmuši vairākus piedāvājumus uzstāties nākotnē.

Novēlējums sev un citām ģimenēm...

Izturību, veiksmi un palikt vienmēr tik sirsnīgiem un izpalīdzīgiem cilvēkiem!