Vecākais viesizrāžu piedāvājumā ir 2003./2004. gada sezonā tapušais Māras Ķimeles iestudējums Krauklītis, kas Rīgā viesosies pirmo reizi un būs skatāms uz Rīgas Krievu drāmas teātra lielās skatuves.

Guna Zeltiņa, Forums: "Iespējams, visradikālākais eksperiments ar Raini jaunākajā latviešu teātra vēsturē, režisorei uzvedumā ieprojicējot gan dzejnieka un viņa māsas attiecību mīklu, gan tautas likteņstāstu plašā laika nogrieznī. Publicistika, komiksa elementi, traģigroteska un traģifarss izrādē mijas ar emocionālu vēstījumu, rosinot pārdomu lavīnu par pagātni, tagadni un nākotni "saules brīnumzemē."

Silvija Radzobe, Forums: "Lugu Ķimele traktē kā Latvijas (Magone) un padomju varas (Svešzemnieks – Staļins) precības. Taču interesantās ieceres realizācija uzdod vairākus jautājumus. Kā savienot komiksa vienkāršojumā atveidotās ļoti jautrās politiķu figūras ar nopietni tvertajiem Raiņa tēliem, lai tie nekļūtu garlaicīgi un pat smieklīgi. Tāpat nekļūst skaidrs, vai izrāde iecerēta kā rezumējums par Latvijas vēsturi vai arī tā ir pretenzija uz šodienas procesu analīzi."

Otrs senāk tapušais iestudējums ir Oļģerta Krodera Heda Gablere – viena no labākajām pēdējo gadu VDT izrādēm.

Silvija Radzobe, Diena: "Oļģerts Kroders radoši auglīgā sadarbībā ar scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi un kostīmu mākslinieci Kristīni Abiku radījis stilā izturētu simbolisma estētikai atbilstošu uzvedumu, kura centrā konflikts starp dēmonisku sievieti, kas spēj gūt baudu, vienīgi iznīcinot, un parastiem, ikdienišķiem cilvēkiem. Ievas Puķes Heda ir vērienīga, noslēpumaina personība, kurai piemīt ne tikai psiholoģiskā un psihoanalītiskā, bet arī metafiziskā dimensija."

Valda Čakare, Diena: "Oļģerta Krodera smalkā attiecību stīgojumā balstītajā iestudējumā nolasāmas ne tikai modernā indivīda vientulības un sašķeltības izpausmes, bet arī visas mūsdienu latviešu (un ne tikai latviešu) inteliģences problēmas, ko rada utopiskā vēlme savienot nesavienojamo – personisku brīvību un drošu vietu sabiedrībā. Uzveduma kodolu veido lielisks aktrises darbs – Ievas Puķes valdzinoši dekadentiskā Heda, kas ar apbrīnojamu neatlaidību cenšas pārvērst savu un citu cilvēku dzīvi mākslā."

Evita Mamaja, Neatkarīgā: "Psiholoģiski tik grūti motivējamās Hedas Gableres lomā Ieva Puķe ir īsta prīma. Ar suģestējošu skatuvisko šarmu, precīzu tēla izjūtu un izslīpētu žestu partitūru – niansēts aktierdarbs, kuru analītiski preparēt šķiet brutāli un lieki."

Pārējie pieci drīz Rīgā skatāmie ir iepriekšējās sezonas darbi. Izcilākais no tiem ne tikai Valmieras teātra, bet visu Latvijas profesionālo teātru pagājušās sezonas izrāžu kontekstā – Oļģerta Krodera, Mārtiņa Vilkārša un Ilzes Vītoliņas Idiots, kas izvirzīts 2005./2006. gada sezonas Teātra gada balvai 14 nominācijās. Gan abi kņazi Miškini – Intars Rešetins un Krišjānis Salmiņš –, gan režisors, gan scenogrāfs, gan kostīmu māksliniece, gan komponists Emīls Zilberts, gan izrāde kopumā un vēl vairāki aktieri. Šoreiz ieskatam nevis teātra speciālistu, bet dažu to skatītāju viedokļi, kas savus iespaidus dokumentējuši VDT mājaslapā.

Lisbete: "Paldies režisoram un aktieriem par izrādi. Bija kaut kā aizmirsies, ka var četras stundas nosēdēt ar neatslābstošu interesi."

Agnese Matisone: "Jau pirmajās izrādes sekundes simtdaļās skatītājs tiek ievests konkrētā telpā un laikā. Sēžot līdzās šim notikumam, dzirdot aktieru elpas vilcienus, tērpu liego švīkstoņu, pārņem mistiska sajūta, it kā debess virs galvām atvērtos un projicētu šo izrādi no ideālo cilvēku zemes."

Esmeralda: "Iesaku visiem, kam patīk izsmalcinātas izrādes, kas liek domāt un pārdomāt savu dzīvi un dzīvi sev apkārt!"

Lana: "Šī izrāde ir viena no tām, kas neatstāj vienaldzīgus pat tos skatītājus, kuri tik bieži neapmeklē izrādes. Melnais uzrunā katru no mums." Autortiesību problēmu dēļ uz kādu laiciņu no VDT repertuāra pazudušais Jāņa Vingra iestudētais Spilvencilvēks ir atgriezies un arī dosies uz Rīgu jau ar Teātra balvas nominācijas bagāžu – režisors Jānis Vingris pretendē uz gada debitanta titulu. Mārtina Makdonas melnajā komēdijā ar šausmu elementiem spēlē Gatis Gāga, Agris Māsēns, Januss Johansons, Imants Strads, Ilze Pukinska, Arnolds Osis, Laila Intsone vai Beāte Grīnspone.

Evita Mamaja, Diena: "M. Makdonas luga ir pašvērtīgi virtuozs šedevrs – reizē ironisks, poētisks un neticami smieklīgs. Un gudrs. Apskaužams materiāls jebkuram teātrim. Stāsts tiek izspēlēts reizē kā forma un saturs, turklāt laikā, kad stāsts gandrīz pazudis no laikmetīgā teātra skatuves. Savā Spilvencilvēka versijā valmierieši veiksmīgi sapludina Makdonas grotesko nosacītību un Valmieras teātra gadu gaitā izkopto psiholoģiskās spēles veidu, piešķirot izspēlētajām situācijām brīžam gluži vai naturālu ticamību. Stilistiski pieskaņoti mūzikas akordi rada baisu, sakāpināti intriģējošu noskaņu."

Līvija Dūmiņa, Neatkarīgā: "Izrādei tapšanas procesā tika dots apzīmējums eksperimentāls mācību darbs, un tas, šķiet, ir arī ļoti precīzs iestudējuma gara formulējums, jo rezultātā pat notiek trīskāršs eksperiments. Vispirms Jānim Vingrim pārbaudot sevi teātra telpas nosacījumos, tad gluži kā mēģenē ievietojot rakstnieku un skatoties, kas notiek, ja to preparē dzīvu un bez anestēzijas, graizot svarīgāko – viņa stāstu, fantāzijas trauslo miesu. Un visbeidzot – tas ir eksperiments ar skatītāju uztveri, pierādot, ka vienu un to pašu stāstu var saprast citādi, ja tam ir labvēlīgi nosacījumi."

Režisors Mārtiņš Eihe, kura vārds vairāk saistījies ar Liepājas teātri, pagājušajā sezonā debitēja Valmieras Drāmas teātrī, iestudējot ģimenes drāmu Medus garša. Turklāt tagad viņš kļuvis par VDT štata režisoru un šosezon ne tikai iestudēs divas izrādes, bet arī rūpēsies par kultūras dzīvi ārpus izrādēm – tiks rīkoti kinoseansi, dzejas un prozas lasījumi, diskusijas.

Silvija Radzobe, Diena: "Sešdesmitajos gados tapušo Dileinijas lugu, kurā jūtamas hipiju kustības atbalsis, Mārtiņš Eihe diezgan jūtami pārveidojis. Sižetam par paaudžu konfliktu pievienots mažors prologs, kas groteskās krāsās, iesaistot publiku, tēlo TV šovu – arī par paaudžu problēmām. Savukārt lugas homoseksuāli orientētais Džefrijs, kura sabiedrībā septiņpadsmitgadīgā Ingas Siliņas tēlotā Džo pavada savu grūtniecības laiku, pārtapis par Ievas Puķes tēloto lesbieti Džefriju. Izrāde, manuprāt, iestrēgst kaut kur vidū starp problēmlugu un klusinātu noskaņu lugu."

Undīne Adamaite, Diena: "M. Eihe darbojas kā no japāņu kultūras nācis (haiku smalkums + samuraju spēks) impresionists. Režisors savdabīgi akvareliski un nelineāri darbojas ar laiku. Visām izrādēm galā tiek likti it kā daudzpunkti."

Vara Braslas skatuvei piemērotā Ē. M. Remarka romāna Trīs draugu versija Teātra balvai izvirzīta divās nominācijās. Andris Gross par Gotfrīda lomu pretendē uz gada aktiera otrā plānā godu, bet Madara Zvaguļa Oto ir tik pārliecinošs, ka ļāvis aktieri izvirzīt balvai nominācijā Gada jaunais skatuves mākslinieks. Trešā drauga Roberta Lokampa lomā – Mārtiņš Liepa.

Ieva Zole, Kultūras Forums: "Trīs draugos tas, kas notiek spēles telpā izrādes garumā, visprecīzāk nosaucams par aktieru enerģijas savākšanos blīvā atmosfērā, un skatītāju emocionālo aizkustinājumu neizprovocē tikai Remarka teksts un sižets vai brīnišķīgā dzīvā mūzika (pie klavierēm Emīls Zilberts), kaut vieglāk par vieglu šīs izrādes sakarā būtu vilkt laukā apgalvojumus, ka tā 21. gadsimta teātrī nestrādā, ka no trim soliem mašīnas, gultas, galdus utt. nerāda (Kristapa Skultes izvēlētā melnā krāsa gan nomāc un nospēlē finālu jau izrādes sākumā), ka epizodiskiem tēliem nemeklē tikai rakstura atšķirības un, visticamāk, no daļas atsakās vispār, jo izrāde ir gara un materiāls pazīstams, bet... tad es atceros Jauno Rīgas teātri un saprotu, ka ikvienam teātrim ir tiesības vienkārši izstāstīt stāstu. Šajā gadījumā ne par latviešiem vai nelatviešiem, bet par mīlestību. Tāds bijis režisora mērķis, un mērķis ir sasniegts."

Valmieras Drāmas teātris uz galvaspilsētu vedīs arī vienu īpaši jaunākajai skatītāju auditorijai veltītu izrādi – Feliksa Deiča iestudēto piedzīvojumu stāstu par pusaudžiem Marka Tvena Tomu Sojeru. Tomēr uz šo izrādi tiek aicināta visa ģimene, jo katram tā būs par ko citu. Bērniem tas ir stāsts par brīvības alkām, kas pārņem katru, kad jūra līdz ceļiem, dzimst pirmās jūtas un godīgums un patiesība ir svarīgākas par dzīvību. Bet pieaugušie var izrādē saskatīt laiku, kad dzima tagadējā Amerika ar demokrātisma aizmetņiem un šodienu, kurā pastāv gluži tās pašas vecāku un bērnu problēmas. Toma Sojera lomā Kaspars Zvīgulis, bet viņa draugs Haks – Māris Bezmers.

Viesizrādes Rīgā

Latvijas Nacionālajā teātrī

F. Dostojevskis Idiots

18. un 19. augustā pulksten 19

20. augustā pulksten 12 un 19

21. un 22. augustā pulksten 19

M. Makdona Spilvencilvēks 23., 28., 29. augustā pulksten 19

Medus garša pēc Š. Dileinijas lugas

26. augustā pulksten 19

27. augustā pulksten 13 un 19

• Rīgas Krievu drāmas teātrī

Rainis Krauklītis

24. un 25. augustā pulksten 19

Ē. M. Remarks Trīs draugi

26. augustā pulksten 19

27. augustā pulksten 13 un 19

H. Ibsens Heda Gablere 28. un 29. augustā pulksten 19

M. Tvens Toms Sojers

30. augustā pulksten 18