Kā informēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja reklāmas un informācijas darba kuratore Nataļja Sujunšalijeva, Purvīša balvai nominēti trīs mākslinieki.

Maija Kurševa

Maija Kurševa nominēta par izstādi "Trīskājains gadījums" (VKN galerijā Spīķeros, Bruņinieku ielā 22 un Andrejsalā no 7.augusta līdz 29.augustam). Izstādes pamatā ir Maijas Kurševas sietspiedes un videomateriāls, ko papildina lielizmēra zīmējums un audioinstalācija Bruņinieku ielā, kā arī zabuļveidīgi objekti uz viena no Andrejsalas korpusu jumtiem. Stāsts dzirdams arī VKN galerijā, tā fragmenti tekstu veidā redzami blakus zīmētajiem personāžiem.

Kaspars Brambergs

Kaspars Brambergs Purvīša balvai nominēts par personālizstādi galerijā "D.FAB" no 9.augusta līdz 20.augustam. Izstāde pārsteidza ar vērienu un glezniecības materiāla izsmalcināto kultūru, ar autora temperamentu un radošo enerģiju. Pārliecināja tas, ka lielajos izmēros plakne piesaista kā uzspriegots, piepildīts veselums. Tiešs 20.gadsimta 60.-70. gadu jutekliski abstraktās glezniecības tradīciju turpinājums, taču ar individuālu pārliecību un perspektīvu.

Anda Lāce

Anda Lāce nominēta Purvīša balvai par darbiem "Paša mirdzēšana un atstarošana" izstādē "Take care" Cēsu Vecajā alus brūzī no 23.jūlija līdz 15.augustam un "Nirējs un priekšvadņa figūra" izstādē "Es mirstu (es dzīvoju)" topošajā mākslas centra VEF teritorijā no 4.septembra līdz 3.oktobrim.

Cēsīs Anda Lāce dažādos leņķos bija eksponējusi astoņu darbu sēriju "Paša mirdzēšana un atstarošana", kas radīja fizisku telpas uzirdinājumu. Izstādes atklāšanu papildināja arī mākslinieces performance ar meditatīvu gleznošanas sesiju uz ekspozīcijas sienas. Performance notika Cēsu iedzīvotāju atbilžu fonā. Iepriekš mākslinieces uzrunātie pilsētas ļaudis atbildēja uz jautājumu: vai cilvēki spīd? Darba tēma un gleznotājas rokrakstam raksturīgais vieglums skatītājus vedināja uz eksistenciālām pārdomām par dzīves trauslumu.

Rīgas izstādē "Es mirstu (es dzīvoju)" eksponētais Andas Lāces darbs "Nirējs un priekšvadņa figūra" izmantoja noteiktu kāpinājuma dramaturģiju, rezultātā kļūstot par vienu no izstādes eksistenciālajiem atslēgas darbiem. Kāpņu telpā tika eksponētas miniatūras gleznas. Tās papildināja autores uzrunas teksti, kas noteiktā apskates virzībā skatītāju noveda līdz darba kulminācijai jau uz VEF mākslas centra jumta - kuģa priekšvadņa modeļa. Šai vietā katram apmeklētājam bija jānonāk tiešā saskarsmē ar sevi, mēģinot atbildēt uz jautājumu, vai esi piemērots kļūt par kuģa priekšvadņa figūru?

Purvīša balvas septiņu ekspertu darba grupas sastāvā 2009. un 2010.gada periodā strādā mākslas zinātniece Elita Ansone, mākslas zinātniece, izdevniecības "Neputns" galvenā redaktore Laima Slava, mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas docents, Raitis Šmits, mākslas kritiķe, žurnāla "Foto Kvartāls" galvenā redaktore Alise Tīfentāle, laikraksta "Diena" kultūras žurnālists Jegors Jerohomovičs, mākslas zinātniece un kuratore Ieva Kulakova, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens.

Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupa tiekas un izvirza nominantus balvai reizi ceturksnī.

Par balvu

Purvīša balva tika iedibināta 2008.gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām. Balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kas dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām.

Pirmo Purvīša balvu 2009.gada 11.februārī saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude".

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA "Alfor".