Rubenis: kultūras jomā darbojas dzīvi cilvēki
"Jau iepriekšējos gadus kultūras institūcijas ir piedzīvojušas finansējuma samazinājumu, kad iestāžu vadītājiem bija jāpieņem dažādi risinājumi, lai izdzīvotu, piemēram, ņemt bezalgas atvaļinājumu. Nezinu, kas notiks, ja kultūrai vēlreiz tiks nogriezts budžets. Ir svarīgi atcerēties, ka kultūras jomā darbojas dzīvi cilvēki, kuriem ir arī ģimenes un bērni, kuru dzīvi būtiski ietekmē ikviens valdības lēmums par finansējuma samazināšanu," akcentēja Rubenis.
Viņš skaidroja, ka kultūras iestādes jau pārvēršas par ražošanas iestādēm, kur tiek ražoti produkti.
"Mūsu saražotajiem produktiem ir jābūt labiem, citādi nevienam tos nevajadzēs.
Būtiski atcerēties, ka Latvijas teātri un arī koncertiestādes ir pelnošas institūcijas. Ja šo institūciju darbībai valsts piešķirtais budžets ir 30%, tad visu pārējo šīs kultūras iestādes nopelna pašas un tos 30% apgrozāmos līdzekļus, kas piešķirti no valsts, ar nodokļiem atmaksā atpakaļ valstij, līdz ar to sanāk, ka valsts nav iedevusi nevienu santīmu," pauda teātra direktors.
Mūsdienās daudzi latvieši ir izbraukuši peļņā uz ārvalstīm un vienīgais, kas viņus vēl saista ar šo valsti, ir kultūra. Peļņā devušies latvieši ārvalstīs var iegūt visu nepieciešamo, taču viņi grib redzēt un dzirdēt latviešu izrādes, koncertus, tādēļ, iespējams, tas ir palicis pēdējais iemesls, kādēļ aizbraucēji uz neilgu laiku atgriežas Latvijā. "Ja kultūras joma Latvijā tiks iznīcināta, tad aizbraucēju būs vēl vairāk un mēs paliksim par pensionāru valsti," norādīja Rubenis.