Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9433407t1h62e0.jpg)
Svētdien, 2006.gada 26.martā, plkst. 15:00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls, Torņa ielā 1, LNMM izglītības programmas Svētdienas sarunas muzejā cikla Meistars un viņa laiks ietvaros aicinām uz tikšanos ar slavenu mākslinieku pāri – Helēnu un Ivaru Heinrihsoniem.
Helēna un Ivars Heinrihsoni ir slavens mākslinieku pāris, kuri jau gadiem strādā vienā darbnīcā, bet katram ir savs pilnīgi individuāls gleznieciskais rokraksts.
Helēnas Heinrihsones (1948) glezniecībai raksturīgi koši un asi krāsu salikumi un kompozīcijas dalījums lielos, abstraktos krāsu laukumos. Askētiskie grafiskie elementi – dažas atraisītas, pamatā liektas un precīzas līnijas – veido darba sižetu un emocionālo noskaņu.
Helēna Heinrihsone izstādēs piedalās no 1972.gada, Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1974.gada. Viņai notikušas vairākas personālizstādes: Jūrmalā (1976, kopā ar I.Heinrihsonu), Paņevežā (1983, kopā ar I.Heinrihsonu), Madlienā (1986), Rīgā (1988, 1990, 1992, 1995, 1996, kopā ar I.Heinrihsonu, 1997, 1998, 1999, 2000, 2001, 2002), Tallinā (1999) u.c. Gleznotāja piedalījusies daudzajās grupu izstādēs Latvijā, Vācijā, Francijā, Dānijā, Itālijā, Spānijā, Meksikā, ASV un citur.
Helēna Heinrihsone saņēmusi diplomu 1.Baltijas jauno mākslinieku tēlotājas mākslas darbu triennālē Viļņā (1979), Lietuvas Mākslinieku savienības prēmiju 7.Baltijas republiku glezniecības triennālē Viļņā (1987). Līdztekus glezniecībai mākslinieci saista preses un grāmatu grafika, arī izstāžu iekārtošana.
Helēnas Heinrihsones darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā (Krievija), Dodžu kolekcijā Zimmerli Mākslas muzejā Ņūbransvikā (ASV) u.c.
Ivara Heinrihsona (1945) glezniecību raksturo lielas monohromas figurālas kompozīcijas, kuru pamatkrāsas ir pelēkā, baltā un melnā. Telpai, gaismai, zīmējumam ir pakārtota nozīme gleznas struktūrā; vides attēlojums parasti vispārināts, telpas un laika risinājums nekonkrēts. Gleznotāja individuālais stils izpaužas ekspresīvos triepienos, kuros ir grūti nolasāmas saturiskās zīmes – zirgi, klavieres, balerīnas. Tās nekad neparādās visi vienā darbā. Ivars Heinrihsons ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1989.gada. Izstādēs piedalās no 1982.gada. Gleznotājam notikušas vairākas personālizstādes: Skrundā (1988, kopā ar K.Siliņu), Rīgā (1989, 1990, 1993, 2004, 2005), Siguldā (1989) u.c. Piedalījies grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Šveicē, ASV, Francijā, Itālijā u.c.
Ivars Heinrihsons saņēmis Lietuvas Mākslinieku savienības medaļu un diplomu 5.Viļņas glezniecības triennālē (1981), Latvijas Mākslinieku savienības medaļu un diplomu par gada labāko jaunrades sniegumu (1987), prēmiju vizuālās mākslas konkursā Rīga mūsdienu mākslā ''98 (1998), prēmiju konkursa izstādē Rīgas jūgends (2000).
Mākslinieks darbojies arī preses grafikā, zīmējis komiksus.
Ivara Heinrihsona darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā (Krievija), Dodžu kolekcijā Zimmerli Mākslas muzejā Ņūbransvikā (ASV) u.c. Dzīva saruna ar Helēnu un Ivaru Heinrihsoniem – tā ir unikāla iespēja visiem interesentiem iepazīt māksliniekus kā personības ar spilgtu individualitāti un spēju veidot gadiem ilgu dvēseļu dialogu.