Ziņu par Turnjē nāvi apstiprināja Šuazelas ciema mērs. Turnjē, kurš bija pārliecināts katolis, šajā ciemā uz dienvidrietumiem no Parīzes bija dzīvojis pēdējo pusgadsimtu.

Turnjē 1970. gadā ieguva prestižo Gonkūru balvu par romānu «Alkšņu ķēniņš», kas vēsta par vīrieti, kurš vervējis bērnus nacistu režīmam.

2004. gadā Turnjē, Arturs Millers, Ginters Grass, Gabriels Garsija Markess un vairāki citi ievērojami autori piedalījās īsu stāstu krājuma sastādīšanā, no kura pārdošanas gūtie ienākumi palīdzēja finansēt HIV un AIDS apkarošanu Dienvidāfrikā.

Turnjē arī sarakstījis bērnu grāmatas un labprāt skolēniem stāstīja par savām grāmatām.

Francijas prezidents Fransuā Olands, pieminot aizgājēju, nosauca viņu par «dižu rakstnieku» ar «milzu talantu».

Turnjē veselība pēdējos mēnešos bija ievērojami pasliktinājusies, sacīja viņa krustdēls.

Šuazelas mērs Alēns Senjērs paziņoja, ka rakstnieks vēlējās atdusēties šajā ciemā, kur bija dzīvojis kopš 1957. gada, un jau bija izvēlējies sev kapavietu kāda koka pakājē.

Daļa Turnjē darbu ir tulkoti arī latviski. 1980.gadā izdotais romāns «Kaspars, Melhiors un Baltazars» latviskā tulkojumā iznāca 1998. gadā.