Latvijas labākā boksera Maira Brieža sieva neuzskata vīru par romantisku

Viena treniņa laikā Mairis nomana pat trīs T-kreklus, jo tie slodzes dēļ ātri izmirkst sviedros. Par spīti panākumiem boksā, Mairis bērnībā sapņoja kļūt par policistu un ikdienā strādā tieši šajā profesijā, bet pēc darba trenējas boksā.

Mīlestība pret boksu radās jau pirmā treniņa laikā un nav zudusi joprojām. Būt par bokseri, pēc Maira domām, nozīmē būt ātram, stipram, neatlaidīgam un psiholoģiski spēcīgam.

Sportists atklāj, ka viņa dienas ritms ir piecelties, paēst, noskriet konkrētu distanci, doties uz darbu, tam seko treniņš un miegs.

Savu panākumu atslēgu Mairis neatklāj, jo tā ir viņa panākumu atslēga un katram tā ir sava.

Savas prasmes Mairis trenējis arī pie brāļiem Kļičko, bokseris neslēpj, ka sākumā jutās bailīgs, bet pēc pirmajiem treniņiem saprata, ka Kļičko ir parasti cilvēki, ne tikai bokseri.

Mairis nešķiro boksa mačus svarīgos un mazāk būtiskos, ikvienai cīņai vienādi gatavojas, jo jūt atbildību. Iespējams, tieši pateicoties centībai, bokseris tikai reizi dzīvē ir salauzis degunu.

Cīņu laikā Māris domā par taktiskajiem norādījumiem, klausās trenerī un domā, kā apsteigt un uzvarēt treneri.

Kā savus talismanus sportists min savu ģimeni un atbalstītājus. Mairis audzina četrus dēlus, kurus nedomā motivēt nodarboties ar boksu profesionāli, jo tas ir psiholoģiski smags sporta veids, bet dēli atsitušies mātē un ir maigāki, tātad citi sporta veidi ir piemērotāki.

Par spīti tam, ka sportista sieva viņu neraksturo kā romantisku, savu ideālo randiņu Mairis iztēlojas uz vientuļas salas, kurā dzīvo eksotiski zvēri.

Mairis arī labprāt gatavo, sacensību laikā mīļākais ēdiens ir rīsi un gaļa, vienmēr ledusskapī var atrast olas.

Runājot par spilgtāko dienu dzīvē, sportists nemin ne laulības, ne bērnu dzimšanu, ne pasaules čempiona titula iegūšanu, bet saka, ka spilgtākā diena dzīvē vēl tikai sekos.

No dažādām spējām vai prasmēm sportists vēlētos iemācīties lidot.