Lai sniegtu savu artavu muzeja izveides atbalstam, 15 sabiedrībā atzīti mākslinieki iesaistījās projektā «Laikmetīgā māksla uzbrūk!», radošā veidā «apbruņojot» dzīvespriecīgos gliemežus ar simboliskām bruņām - stilistiski daudzveidīgiem apgleznojumiem, kas miermīlīgi ironiskā veidā norāda uz to, ka Latvijas laikmetīgā māksla dažādiem līdzekļiem cīnās par savu telpu, lai nodrošinātu iespēju nepastarpinātā veidā satikties ar savu skatītāju. Šāda satikšanās ir nepieciešama tāpēc, ka Māksla nav pašmērķis, bet gan radoša un sociāla izpausme, kur Radītāja (mākslinieka) pasaules uztvere saskaras un rezonē ar Skatītāja (baudītāja) pasaules uztveri, sniedzot atskaites punktu un liecību par aktuālajiem kultūras procesiem, kas konkrētajā brīdī norisinās sabiedrībā. Un šīs liecības ir jāpiefiksē (muzejā), ja vēlamies, lai kultūras attīstības procesi varētu tikt analizēti un arī mērķtiecīgi atbalstīti un virzīti. Lai attīstība ir apzināta, nevis haotiska un fragmentāra, kā tas notiek pašlaik.

Mākslas projektā piedalās mākslinieki Kristians Brekte, Elita Patmalniece, Kristīne Luīze Avotiņa, Reinis Pētersons, Dace Gaile, Zane Balode, Dārta Leiškalne, Ilze Smildziņa, Kristīne Guršpone, Katrīna Gaile, Alise Mediņa, Mārtiņš Zutis, Kristīne Markus, Ilona Abiļeva unOlegs Marinoha

Arī Gliemežu parādes norises vieta nav izvēlēta nejauši, jo par piemērotāko telpu LMM specifikai pieredzējuši arhitekti un eksperti atzīst tagadējo Rīgas Tehniskās universitātes ēku Kaļķu ielā 1, kas, pēc universitātes pārcelšanās uz jaunajām telpām Ķīpsalas kompleksā, paliks tukša. MVT pārstāvji uzskata, ka nav nekādas vajadzības tērēt milzīgas summas, ceļot jaunas ēkas, ja esošie resursi ļauj izveidot muzejam vajadzīgo vidi, vienlaicīgi sakopjot galvaspilsētas telpu. Laikmetīgās mākslas muzejs Daugavas labajā krastā un upes otrā krastā esošā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka veidotu sava veida asi starp literatūru un mākslu, kas labi iezīmētos arī pilsētas kompozīcijā. Pašreizējā RTU ēka arhitektoniski ir izcila, kā arī ideāli piemērota muzeja vajadzībām, un tai arī tālāk būtu jādzīvo kā sabiedriskai telpai.