SIA «Forum Cinemas» filmu izplatīšanas nodaļas vadītāja Ilze Roķe preses konferencē par filmu stāstīja, ka, skatoties filmu, var aicināt bērnus apzināties vēsturi. Pēc viņas teiktā, ar grāmatām to nevar izdarīt tik veiksmīgi. Filmai jau bijis seanss skolotājiem, kurš bijis ļoti apmeklēts. Īpaši aicināti filmu skatīties būtu tieši skolēni ar skolotājiem, kā arī ģimenes,

lai pēc tam varētu pārrunāt vēstures jautājumus arī mājās,

domājot par to, kā izsūtīšanas ietekmējušas pašu ģimenes.

Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis par filmu stāstīja, ka tā vēstures periodu - laiku pēc Otrā pasaules kara - nerāda ierastajā pasniegšanas veidā. Filmas režisors Audrjus Juzēns pirms pirmizrādes Lietuvā pat esot uztraucies par to, ka filma parāda vēsturi citādi, nekā vēsturnieki par to runā. Degutis atzīmēja, ka filma lauž stereotipus un standartus par to, kā būtu jāskatās uz vēsturi pēc Otrā pasaules kara. Tieši tas to padarot interesantu.

Katrs filmas skatītājs galvenajā varonē saskatīs kaut ko citu

Vieni tajā varbūt redzēs Baltijas valstis, kuras izgājušas cauri pārbaudījumiem un nostājušās uz kājām. Citi filmā pamanīs, ka netiek runāts par cilvēku tautībām, jo filmas stāsts ir tieši par cilvēkiem, kas dzīvoja tajā laikā. Vēstnieks atzīmēja, ka

filmā tiek parādīta ticība cilvēkam.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (V) atzīmēja, ka filma ir stāsts par to, ka cilvēkam arī grūtos apstākļos - izsūtījumā - ir iespējams saglabāt savu cilvēcību. Pēc viņas teiktā, ne visiem tas izdodas. Kalniete pauda, ka svarīgi ir zināt vēsturi, tāpēc šī filma ir nozīmīga. Viņa atzīmēja, ka filma ir aktuāla arī saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un Krimas aneksiju. Pēc Kalnietes teiktā, ar tādu filmu kā «Ekskursante» palīdzību var parādīt Eiropas kolēģiem to, kādu vēsturi Baltijas valstis piedzīvojušas komunisma dēļ.

Roķe stāstīja, ka sākumā «Forum Cinemas» domājuši par to, ko darīt ar šo filmu. Viņi nevēlējušies, lai filma paliek nerādīta, tāpēc veidojuši sadarbību ar Lietuvas vēstniecību Latvijā un Latvijas Okupācijas muzeju.

Filma balstīta patiesā dzīves stāstā

Pēc Otrā pasaules kara Eiropa tika sadalīta divās daļās un Lietuvas valsts palika dzelzs priekškara austrumu pusē. Staļina režīms ātri salauza tradicionālo dzīvesveidu un nežēlīgi apspieda jebkādu pretestību. Laikā no 1941. līdz 1953. gadam simtiem tūkstošu lietuviešu tika izsūtīti uz nometnēm un izsūtījuma vietām PSRS ziemeļos un austrumos.

Filmas galvenā varone - desmit gadus veca meitene - izbēg no vilciena ar izsūtītajiem

un dodas 6000 kilometru garā, bīstamā un piedzīvojumiem pilnā ceļā atpakaļ uz savu dzimteni Lietuvu.

Lietuvā filma saņēmusi virkni balvu, to skaitā Lietuvas Kinematogrāfistu savienības balvu filmas režisoram Juzēnam par sasniegumiem radošajā darbībā. Filma nominēta Krievijas Kinoakadēmijas balvai «Nika» - kategorijā «Labākā ārzemju spēlfilma».

Filmas producents ir Aļģirds Šemeškevičs, scenārija autors - Prans Morkus. Filmas veidošanā piedalījies operators Ramūns Greičs, mākslinieciskais inscenētājs Jurijs Grigorovičs, montāžas režisors Pauļus Zavadskis, kostīmu māksliniece Daiva Petrulīte, skaņu režisors Jons Maksvītis. Muzikālo noformējumu veidojis Ģintauts Venislovs. Filmā izmantoti Johana Sebastiana Baha skaņdarbi.

Filmā galvenajās lomās filmējušies Sergejs Gārmušs, Anastasija Marčenkaite, Ksenija Rapoporta, Raisa Rjazanova, Igors Savočkins, Aļona Ivčenko, Viktors Dobronravovs un Margarita Žiemelīte.