Saulgrieži - cilvēku pārmaiņu periods (16)

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TVNET

Šodiena, 22. decembris, ir pārmaiņu process, kurā cilvēki piedzīvo saules gaismas cikla izmaiņas. Pienākuši saulgrieži, kad diena atkal kļūs garāka, un cilvēki ir gatavi mainīties. Šis ir jaunais gads, kuru svinēja latvju senči. Šobrīd daudzi nemaz nezina, kā būtu jāsvin šie svētki, jo ir pieņēmuši Rietumeiropas tradīcijas svinēt Jauno gadu 31. decembrī un reliģiskos svētkus - Kristus dzimšanu jeb Ziemassvētkus 25. decembrī.

«Mūsu priekšteči Saulgriežus svinēja, lai «restartētu» (sāktu no jauna) sevi. Tā ir robeža starp veco periodu un jauno,» uzskata Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts. Viņš norāda, ka tas cilvēkam ir nepieciešams gan psiholoģiski, gan fiziski un mentāli.

Šo svinību būtība ir atcerēties un kopīgot sevi ar saviem senčiem. «Cilvēces vēsturē ir daudz lietu, kas iesākas, sasniedz savu kulmināciju un tad kaut kādā brīdī sāk zaudēt nozīmi. Tās aizmirstas vai pazūd pavisam. Bet pēc kāda laika tas viss atgriežas. Šobrīd cilvēku sabiedrība raugās uz to, kā darīja mūsu senči, dzīvodami pagānismā jeb kosmiskajā pasaules uzskatā. Bija ļoti liels periods, kad cilvēks jutās daudz varenāks par dabu un viņš uzskatīja, ka dabu vajag pakļaut. Tagad ir notikusi izmaiņa,» atzīst Kapusts.

Foto: TVNET

Mūsdienās saulgriežu svinību būtība nav mainījusies, tikai mainās izmantotie materiāli un formas, ko ataino svinību dalībnieki.

«Pamatideja ir pāreju iezīmēšana, tiek veikts pārejas rituāls,»

stāsta Latvijas Folkloras biedrības vadītājs.

Viņš norāda, ka apkārtējie, kuri tiek iesaistīti šajās svinībās, 99% ir patīkami pārsteigti un ir sajūsmināti par aktivitātēm. No svinību sākuma brīža svinēšana ieilgst līdz pat 12 dienām.

Foto: TVNET

Saulgriežu svinībām ir viena tradicionālā vadlīnija. Lai nebūtu katru gadu rutīna, svētku dalībnieki mācās jaunas dziesmas, dančus, un tas balstās uz lietām, kas ir aktuālas konkrētajā gadskārtā.

«Mums ir trīs izteikti cikli masku gājieniem – rudens, Ziemassvētku laiks un pavasaris. Rudenī nāk vecīši, kas ir antropomorfās maskas, kas ir cilvēkveidīgās sejas. Viņi nedejo, nelēkā, vēl neklaigā, netrokšņo, viņi ir mierīgi. Tas ir dabisks veļu laika turpinājums. Viņi uzdod mīklas, pasēž, parunā, pārbauda asprātību, atjautību. Vairāk saistīts ar domām, ar šo prāta pusi. Ziemassvētkos galvenā ideja ir - vecais gads nomirst, pienāk jaunais gads. Bieži izspēlējam mitoloģiskos sižetus, piemēram, ir jaunais pāris, kur ir skaista līgava un vecs sirmbārdains līgavainis. Tad vienā brīdi līgavainis nomirst, viņu mēģina atdzīvināt, bet tas neizdodas. Šo sižetu izspēlē ar jautrām izdarībām. Veco nelaiķa līgavaini novelk malā un no vietējiem mājiniekiem atrod jaunu, smuku puisi. Viņu liek līgavai blakus, bet līgavu tēlo cits puisis, jo kurš gan labāk notēlos līgavu, ja ne vīrietis. Tad mācītājs it kā viņus salaulā. Tātad šeit tiek parādīta galvenā ideja: vecais nomirst, jaunais piedzimst. Viss pārējais, kas notiek apkārt, ir pielipināts pie šīs galvenās idejas. Pavasarī nāk budēļi un ķekatas, kas ir auglības gari.

Ja Ziemassvētkos ir vairāk zvēru maskas, dažādi tēli, sociālie tēli, arī mitoloģiskie, piemēram, nāve vai «garā sieva» un «mazais vīriņš», tad pavasara tēli nes pavasara atmodas ideju. Visas pavasara izdarības ir saistītas ar labas ražas piesaukšanu,» viņš stāsta.

Komentāri (16)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu