Kinoteātra "Rīga" Mazajā zālē 21.jūlijā notiks kinorežisora Vara Krūmiņa jubilejas piemiņas vakars, informē SIA "Rīgas nami" Pasākumu centru pārvaldes pārdošanas speciāliste Aiga Millere.
Pieminēs kinorežisoru Vari Krūmiņu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vakara gaitā uz lielā ekrāna būs skatāma Ginta Grūbes "Vakara intervija" ar Krūmiņu, 1965.gada dokumentālā filma "Sarkani vakari", kas vēsta par Liepājas teātra aktieru izbraukuma izrādēm, kā arī skatītājiem tiks demonstrēta pilnmetrāžas filma "Zvejnieka dēls", kas klajā nāca 1957.gadā.
Varis Krūmiņš ir nozīmīga persona Latvijas kino laukā. Var teikt, tā ir apstākļu sakritība, ka tieši viņš ir pirmais latviešu kinorežisors, kurš ieguvis profesionālu izglītību. Viņi ar studiju biedru operatoru Māri Rudzīti pieteica sevi ar stilistiski izturētu, daudziem radošiem atradumiem pārbagāto Andreja Upīša noveļu ekranizāciju - satīrisko īsfilmu "Cēloņi un sekas" 1956.gadā, vēstīja Millere.
Abu draugu nākamā, jau pilnmetrāžas, filma bija "Zvejnieka dēls". Pēc populārās pirmskara Viļa Lapenieka filmas tā bija padomju laika versija ar spožiem, citas paaudzes aktieriem galvenajās lomās - Eduardu Pāvulu, kurš atveidoja Oskaru, Astrīdu Gulbi, kura atveidoja Anitu, un Jāni Osi, kurš atveidoja Garozu.
Krūmiņš bija neparasti emocionāls, impulsīvs, apveltīts ar tēlainu domāšanu un spožām idejām. Taču viņam trūka diplomāta dotību, spējas apgūt kompromisu mākslu, padomju laikā apslēpti gruzdošās patriotisma jūtas sarežģīja Krūmiņa tālāko radošo ceļu. Pēc kādas pirms laika Kinostudijas kabinetos nobremzētas ieceres režisors izmēģināja spēkus dokumentālajā kino, līdz ar to tika radītas vairākas dzejiskas filmas - 1964.gadā tapa filma "Rudens balāde", 1965.gadā - "Sarkani vakari" un "Gauja", bet 1966.gadā tika radīta "Balti bērzi aiz ezera" un "Janis Rozentāls".
1971.gadā pēc paša scenārija Krūmiņš atgriezās pie aktierkino un uzņēma filmu "Kara ceļa mantinieki", taču pēc ilga pārtraukuma atgūtā iespēja strādāt savā pamatžanrā diemžēl bija radoša neveiksme. To atzina pats režisors un uz ilgu laiku zaudēja paļāvību saviem spēkiem un ilgi mocījās iekšējās pretrunās.
Krūmiņš dzimis 1931.gada 23.maijā Rīgā. 1956.gadā viņš beidza Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta režisūras fakultāti, bet gadu pirms izlaiduma sāka darbu kā otrais režisors Rīgas Kinostudijā filmai "Pēc vētras". Nacionālās atmodas laikā Krūmiņš veidoja kino pielikumu avīzei "Atmoda", Latvijas Tautas Frontes drukātajam pielikumam. Mūžībā latviešu dokumentālo un spēlfilmu režisors aizgāja 2004.gada 24.jūlijā.
Krūmiņa jubilejas piemiņas vakars kinoteātrī "Rīga" sāksies plkst.19.