Nr.5

2008.gads: JV maina viesnīcas

Pirms diviem gadiem festivāla rīkotāji atteicās no Baltic Beach Hotel un ar visu Krievijas eliti pārcēlās uz Jūrmala SPA. Iemesls – nesaskaņas par uzturēšanās apmaksu. Aleksandrs Šēmans, konkursa izpilddirektors: "Vidējais uzturēšanās laiks bija sešas septiņas dienas, bet viņi mums lika maksāt par 17 diennaktīm. Sacīja – vai nu maksājiet, vai nedzīvojiet šajā viesnīcā."

Pārcēlušies uz citu viesnīcu, „Jaunā viļņa” rīkotāji izraisīja notikumu, kas ierindojies topa 4.vietā.

Nr.4.

JV dēļ slēdz gaisa satiksmi Rīgā

Par godu festivāla atklāšanai notika galvu reibinošs gaisa šovs, kas sagādāja pamatīgas neērtības ceļotājiem. Tika slēgta gaisa satiksme virs Jūrmalas, un tāpēc 250 „AirBaltic” pasažieri Rīgas vietā piezemējās blakus valstīs.

Nr.3

Ingrīda Ūdre VIP ložā atpūšas par svešu naudu

2006.gadā toreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre pieņēma dāvanu – biļeti, kas ļāva sešus vakarus gozēties „Jaunā viļņa” VIP ložā kopā ar pulciņu naudasmaisu.

Māris Zanders, žurnālists: "Problēma ir tā, ka mums amatpersonas nemāk atpūsties, lai nenokļūtu divdomīgās situācijās. Latvijā kaut kādu iemeslu pēc maz ir zināms, kāda ir šo cilvēku, kas šeit atbrauc un lepni pozē uz sarkanā tepiķa, kāda ir viņu reputācija Rietumos. Cilvēki ar apšaubāmu kapitāla izcelsmi vai apšaubāmām biznesa metodēm vai vienkārši tāda lieta kā gaume, bezgaumīgs tipāžs. Bet nu ir tā dīvaini, ka tu redzi cilvēkus, par kuriem Rietumu prese raksta ar dažādām aizdomām, izturas piesardzīgi, pie mums ir pilnīgi pretēja attieksme."

Nr.2

2002.gads: Paulam sejā torte

Pašā pirmajā „Jaunajā vilnī” notika kas prātam neaptverams, ko, šķiet, nekad neaizmirsīs ne upuris, ne notikuma aculiecinieki,

Ieva Mārtiņa, žurnāliste: "Es novēroju divus cilvēkus, kas galīgi neiederējās visā tajā "Jaunā viļņa" publikā, viņi tādi neizteiksmīgi un ar melnu maisiņu bija. Tas bija faktiski viens mirklis, kad viens no šiem puišiem izņēma torti no maisiņa, kas arī man likās neloģiski, un ļoti strauji gāja Maestro Raimonda Paula virzienā, ļoti strauji tika mesta torte viņam sejā."

Torte esot bijusi kā sods par to, ka Maestro mainījis partijas piederību.

Nr.1

Ņirgas krievu stilā

Topa pirmajā vietā - pamatīga vētra par latviešu nacionālo jūtu aizskaršanu "Jaunajā vilnī". Vispirms komediants Vadims Galigins āža balsī nodziedāja Latvijas himnu, tam sekoja jociņš par Sibīriju un deportāciju, bet visam punktu pielika kazačoks latviešu tautas tērpos.

Daži komentāri no interneta vietnēm:

 - Ja latvieši to pašu būtu izdarījuši Krievijā, nez kas ar Latviju tad jau būtu noticis.

- Krieviem krievu jociņi, šoreiz tiešām neizdevušies. Kazačoks - bezgaumības kalngals. Bet tiem latviešiem, kas saskatīja kaut ko aizvainojošu: varbūt krievi gribēja parādīt, ka ir iepazinuši mūsu Latviju kaut nedaudz, zina himnu un latviešu vārdus. Mērķis bija likt pašiem pasmieties par sevi, bet tur jau tā lieta, ka latviešiem ir ļoti švaki ar humoru.

- Letiņi, attopieties reiz, pieejiet beidzot visam ar humoru, nebija taču tur nekā tāda, par ko te gausties. Paskatieties, kā amerikāņi parodijkomēdijās ņemas ar savu karogu un himnu, un viss ir uztverams ar joku, amerikāņi pat apenes šuj no sava karoga un neviens tur no tā nekrīt depresijā.

- Par humora izjūtas trūkumu latviešiem, tas te nevietā. Var smieties par latviešu ķildīgumu, šprotēm, bet NE par himnu, deportācijām, likt dalībniecēm uzvilkt tautas tērpus un kazačoka ritmā lēkāt kankanu. Tas vairs nav humors!

- Kazačoks bija jautrākais, smieklīgākais un interesantākais priekšnesums relatīvi garlaicīgajā Novaja Walna. Tautastērpi piedeva vajadzīgo asumu. Kā nekā starptautisks konkurss.

Zanders: "Tas himnas gadījums, protams, mūs aizskar, bet tie rasistiskie joki, vārda tiešā nozīmē, kas attiecas uz tiem pašiem viesstrādniekiem, vai tie būtu ukraiņi, moldāvi vai Vidusāzijas, tas, ko viņi atļaujas, nu tas ir bezgaumīgi, bet nu ko darīt, tas tikai šo to liecina par mūsu kaimiņiem."

Ojārs Kalniņš, Latvijas Institūta direktors: "Tādas lietas var notikt jebkurā tādā izklaides pasākumā. Es domāju, ka MTV rīko savus lielos pasākumus Eiropā, tur arī visādi joki bieži vien ir, ne vienmēr pieklājīgi joki par vietējo valsti vai pilsētu. Es ceru, ka ar laiku mēs varētu gan latvieši, gan krievi, vieglāk pieņemt, ka joki ir joki un mākslinieki ir mākslinieki un nesaistīt šīs lietas ar politiku. Bet, protams, arī māksliniekiem ir jāsaprot – ja viņi ir viesi citā valstī, tad ir zināmas pieklājības normas."

Tā nu katra paša ziņā paliek, vai pa rokai notikt nervu zāles un uztraukties par to, kas notiek „Jaunajā vilnī”, vai vienkārši just līdzi savējiem un ar krietnu ironijas devu zīlēt – nu ko tad viņi visi sastrādās šogad?