Kas tad īsti notiek šodien ar britu rokmūziku? Apvienotās Karalistes singlu topā arvien retāk augšgalā parādās pašmāju rokgrupas, īpaši popularitāti ieguvuši Amerikā dominējošie hiphopa, latino-pop, post grunge un new-metal mūzikas stili. Pirmajā vietā Nelly, otrajā Avrila Lavinja (Avril Lavigne) un trešajā - Šakira (Shakira) (es improvizēju), tieši tāds pēdējos gados izskatās britu mūzikas pārdotāko ierakstu tops. Kur ir palicis brit-pop/rock? Atminos 1990. gadu vidu, kad kāda radiostacija retranslēja UK Top 40 - lielākā daļa mūzikas bija britu rokgrupas – Suede, Oasis, Blur, Longpigs, Pulp, Geneva, Cast, Kula Shaker u.tml. Un visi vienlaicīgi. Kur tas viss ir palicis? Tikai retu reizi topā nu jau inerces pēc iekļūst Oasis vai Suede. Kur ir palikuši Gomez, Embrace, Super Furry Animals u.c. grupas ar lielu nākotni?

Acīmredzot pārāk liela ir Amerikas mūzikas industrijas ietekme uz klausītāju un mūzikas procesiem. Varbūt britu rokam vairs nav ko piedāvāt, varbūt tas jau sen ir sevi izsmēlis, kad ne tik tālajā 1997. gadā “Brit pop is dead” paziņoja Deimons Abarns (Damon Albarn) no Blur. Arī tā dēvētās jaunās grupas The Music, Goldrush, Crescent, JJ72, I am Kloot u.c. neko kvalitatīvi jaunu nepiedāvā. Vienīgās cerības pēdējos gados kā cerības arī palikuši Coldplay, Doves un Travis.

Supergrass "Life On Other Planets"

(“Parlophone”)

8/12

Supergrass albums tā pa īstam atklājas ar ceturto skaņdarbu “Brecon Beacons” un tādā pašā garā arī turpinās. Vietām skanējums atsauc atmiņā kaut ko no 60.-70. gadu klasiskiem rokmūzikas paraugiem, taču tas viss izklausās gaumīgi un ar mēru. Veiksmīga atgriešanās.

Idlewild "The Remote Part"

(“Parlophone”)

7/12

Grupa nāk no Skotijas, un “The Remote Part” pēc skaita ir trešais un komerciāli veiksmīgākais albums. Par tādu to, šķiet, ir padarījusi viena no šā gada, manuprāt, skaistākajām dziesmām šajā žanrā “American English”, kas šajā apskatā no septiņiem punktiem ir nopelnījusi kādus trīs. Tajā ir saklausāms kaut kas no The Stone Roses monotonā, hipnotiskā bungu ritma un no Cosmic Rough Riders vienreizējā melodiskuma. Arī dziesmas vārdi vedina aizdomāties par “amerikāņu sapņa” daudz idealizēto un šķietamo būtību. Diemžēl lielākā daļa pārējo dziesmu, manuprāt, ir nedaudz primitīvas un vienveidīgas, varbūt izņemot “I Never Wanted” un “In Remote Part...”.

The Shining "True Skies"

(“Epic”)

7/12

Atraduši bundzinieku, dziedātāju un jaunu basistu (Simon Jones drīz grupu pamet), “vecie buki” ieraksta sev raksturīgu, kā labs vīns iestāvējušos rokmūzikas albumu. Squire ģitāras partijas, protams, atkal ir izvirzītas priekšplānā, taču tās nav tik uzbāzīgas kā The Stone Roses “Second Coming” vai Seahorses vienīgajā albumā. The Shining dziedātājs sevī apvieno kaut ko no Ričarda Aškrofta (Richard Ashcroft) un Liama Galahera (Liam Gallagher). Rodas iespaids, ka grupa kopā spēlē jau labu laiku, tik pārliecinoši izklausās šā albuma materiāls, tomēr muzikāli nekas jauns tas diemžēl nav, tieši otrādi – albums ir stipri vienveidīgs un garlaicīgs. Lielākais hits šajā albumā varētu būt vervīgais “Young Again”, kas Skvairu diemžēl vairs jaunāku nepadara.

The Coral "The Coral"

(“Sony”)

10/12

The Coral izveidojušies Liverpūlē 1996.gadā un beidzot ir laiduši klajā savu pirmo pilno albumu ar tādu pašu nosaukumu “The Coral”. Stila ziņā grupa ievēro tradicionālas vērtības – vitāls, daudzveidīgs, pat humoristisks rock’n roll, kas atgādina vietām kaut ko no Supergrass, Echo & The Bunnyman, Divine Comedy, Ocean Colour Scene un brit-pop ikonu The La’s skanējuma. Netrūkst arī stilu maiņas – no rock uz ska un psihedelisko 60.-70. gadu rokmūziku.

Grupas vecākais dalībnieks šā albuma ieraksta brīdī ir bijis tikai 21 gadu vecais dziedātājs Džeimss Skelijs (James Skelly), kura spēcīgais, piesmakušais vokāls ir viens no albuma lielākajiem trumpjiem. Arī dziesmu aranžējums liek noņemt cepuri The Coral un albuma producenta priekšā.

Labākās dziesmas: “Dreaming Of You”, “Spanish Main”, “Shadows Fall”.

The Music "The Music"

(“EMI”)

6/12

... Ko nozīmē cienīt savas saknes – Led Zeppelin, Deep Purple.... The Music – četri jauni puiši no Līdsas, kas aizrāvušies ar 60. gadu beigu un 70. gadu mūziku - būtībā to, ko klausījušies, iespējams, viņu tēti un mammas. Protams, tas viss pagatavots 90. gadu mērcē – The Verve, The Charlatans, Primal Scream u.c. britu grupu ietekmē. Grupas vokālista balss dotības ir visai plašas, taču nez kāpēc tiek visu laiku dziedāts augstākajā reģistrā, vietām izspiedzot un izķērcot vārdus, līdzīgi kā 80. gadu hard-rock mūzikas stila piemēri Poison vai Krokus vai kaut kas tml.

Tomēr jāatceras, ka šis ir The Music pirmais albums, kas nebūt neizklausās slikti, ņemot vērā mūziķu jaunību. Grupa ir kļuvusi arī diezgan pazīstama gan Anglijā, gan arī ārpus tās robežām, viņu videoklipi tiek rādīti daudzos mūzikas kanālos un par viņiem raksta daudzi mūzikas žurnāli, galu galā arī TVnet. Laiks rādīs, kādā virzienā attīstīsies “The Mūzika” un kādā virzienā britu rokmūzika kopumā.