Kaimiņi par to īpaši nesatraucās un turpināja klausīties mūsu “Prāta vētras” angliskos izlēcienus. Tomēr pēdējā laikā ledus ir saplaisājis un starp trim Baltijas valstīm notiek arvien intensīvāka mūzikas apmaiņa. Tieši tādēļ POPCORN saviem lasītājiem piedāvā iepazīties ar vienu no populārākajām Lietuvas grupām – “SKAMP”.

Tiesa, nav jau tā, ka šī trijotne, kurā īsts lietuvietis ir tikai viens, Latvijā būtu pavisam nepazīstama. “SKAMP” jau iepriekš ir koncertējuši mūsu zemē, viņu dziesmas ir dzirdētas radio, tāpat notikušas arī dažādas radošas sadarbības ar mūsu dziedātājiem.

Un tomēr – sāksim ar iepazīšanos.

– Kāpēc jūs iedomājaties, ka Latvijā kādu varētu interesēt lietuviešu mūzika?

Ērika: – Nu kaut vai tāpēc, ka tā nav tipiska lietuviešu popmūzika, kas, starp citu, ne ar ko neatšķiras no lētās latviešu deju mūzikas ar monotonu ritmu un salkanu melodiju. „SKAMP” mūzikā apvienojas neskaitāmi stili, jo, tā kā mēs grupā esam ļoti dažādi cilvēki, ar dažādām ietekmēm, mūsu mūzika sanāk tāds kā kokteilis no roka, hiphopa, soulmūzikas, fanka, regeja, pasaules mūzikas un sazin kā tik vēl ne. Mēs paši to saucam par eklektisko popu.

Viktors: – Mēs šeit esam bijuši jau iepriekš un nevaram sūdzēties par publikas atsaucību. Tagad iebraucām pie jums paciemoties, lai reklamētu savu jauno albumu “Deadly”, kas drīzumā iznāks arī Latvijā. Tas mums kopumā ir jau sestais.

Ja Lietuvas radiostacijās ielaužas “The Hobos” un, pateicoties Amberlife, arī Ladybird, mēs taču nevaram palikt atbildi parādā.

– Ko īsti nozīmē “SKAMP”? Vai tas ir kāds lietuviešu vudū rituāls?

Viktors: – Nē, patiesībā tas ir savdabīgs saīsinājums no vārdiem “savas kampas”, kas nozīmē – savs stūrītis, sava vietiņa. Ar šādu fantastisku nosaukumu es nācu klajā pirms aptuveni desmit gadiem, kad Ērikas vēl nebija ar mums.

– Esam dzirdējuši, ka jūs iestājaties pret fonogrammas izmantošanu koncertos. Interesanti, kā viena dziedātāja, reperis un ģitārists var iztikt bez fonogrammas?

Vilius: – Lai arī oficiāli grupas sastāvā esam tikai mēs trīs, koncertos mūs pavada vēl vairāki mūziķi, un tā mūsu uzstāšanās ir 100% dzīva. Fonogramma nogalina mūziku, tāpēc mēs esam pret to.

Viktors: – Saistībā ar dzīvo uzstāšanos varu pastāstīt kādu līdz asarām smieklīgu gadījumu. Pirms pāris gadiem mēs koncertējām Palangā, un jau pēc otrās dziesmas uz skatuves pazuda elektrība. Tiesa, pēc brīža tā atkal parādījās, bet dziesmas vidū atkal pazuda, tad atkal parādījās. Un tā kādas sešas reizes. Protams, mēs pārtraucām koncertu. Tikai pēc gada kāds mans draugs no Palangas pastāstīja, ka viens viņa paziņa pie alus kausa izpļāpājies, ka viņš tā koncerta laikā blakus skatuvei nojumē tirgojis hotdogus un konstatējis, ka, ieslēdzot mikroviļņu krāsni, uz skatuves pazūd elektrība. Tas gan viņu nekādi nav traucējis turpināt sildīt savas desiņas... Tagad mēs pirms koncertiem rūpīgi inspicējam teritoriju un laikus likvidējam krāsnis.

– Jūsu jaunais albums daļēji ierakstīts pasaules šovbiznesa mekā Losandželosā. Kas jādara Baltijas jaunajiem mūziķiem, lai arī viņi varētu atļauties ko tādu?

Ērika: – Vispirms jau jātrāpās īstajā laikā īstajā vietā ar īsto piedāvājumu. Mēs regulāri braucām promo tūrēs uz Vāciju, tur mūs ieraudzīja ļoti nopietns producents un piedāvāja sadarboties. Un tagad pie mūsu pēdējā ieraksta strādāja producenti, kas ir strādājuši ar Madonnu, Rodu Stjuartu, Rikiju Mārtinu un „The Corrs”. Tas nozīmē, ka arī grupām no Baltijas nav neiespējami ierakstīties labās studijās, noslēgt labus kontraktus. Vien jāspēj piedāvāt svaigas idejas un, protams, jāpaveicas.

Viktors: – Es ticu, ka arī no mūsu mazajām valstīm var nākt mūziķi, kas reāli spētu cīnīties par augstām pozīcijām lielo Rietumeiropas valstu topos. Jo interese no industrijas puses ir. Mūsu problēma ir tajā, ka jaunās lietuviešu un latviešu grupas mēģina atgremot kaut kādas modes tendences, nevis nodarboties ar jaunradi. Meklējiet savu ceļu!

Vilius: – Jā, piedāvājiet pasaulei lietuviešu repu! (Visi izplūst skaļos smieklos.)

– Un tagad mūsu ekspresintervijas pats svarīgākais jautājums. Kāpēc jūs, lietuvieši, latviešus saucat par zirgagalvām?

Vilius: – Ēee... mmm... Nu laikam tāpēc, ka mēs esam piefiksējuši, ka jums tas dikti nepatīk. Bet varbūt mums vienkārši ir stulbi joki?

Ērika Dženingsa (Erica Jennings), pēc tautības īriete, ir grupas galvenā balss.

Ērika: „Nevis vienkārši balss, bet baigi foršā. Nē, nu kāpēc tu smejies?”

Viktors Diavara (Viktoras Diawara) ir “SKAMP” producents un ģitārists.

Viktors: „Esmu pa pusei lietuvietis, pa pusei afrikānis, tāpēc mani var atpazīt pēc mūsu platuma grādiem netipiskajiem matiem.”

Vilius Alesius pienākums grupā ir bārstīt rīmes lietuviešu mēlē. Daiļi repot tātad.

Vilius: „Lūdzu, nekārdiniet mani ar karbonādi, es gribu kļūt par veģetārieti.”