No šā viedokļa – un arī no filmu kvalitātes viedokļa! – būtisks ir seanss Lielajā zālē pulksten 11. Tas ir interesants komplekts, ko ievada animācijas filma Trofeja – grotesks pārsteigums, Latvijas kinovidē agrāk nezināmā Kārļa Vītola darbs ar ironisku skatu uz klasiskajiem pasaku un bruņiniekstāstu kanoniem. Pēc tam – divas filmas, kas šāgada festivālā nominētas kā labākās dokumentālās pilnmetrāžas filmas, nominēti arī abi režisori. Brigitas Eglītes Haris ir stāsts par Hariju Grunduli – padomjlaika augsta ranga milici, kurš savu raibo dzīvi rūpīgi dokumentējis fotoalbumos, un arī filma ir kā tāds fotoalbums, kas ir pa brīdim atdzīvojas. Askolda Saulīša Svētku anatomija ir aizraujošs aizkulišu stāsts par gatavošanos valsts svētkiem, kas no šāda skatpunkta pazaudē savu oficiālo stīvumu un kļūst par daudzu cilvēku dzīves mirkļiem.

Pēdējoreiz šajā festivālā demonstrē arī Jāņa Streiča televīzijas filmu Rudens rozes (Lielajā zālē pulksten 13.30), turklāt šoreiz komplektā ar Agitas Cānes dokumentālo stāstu par pašu Jāni Streiču (portretfilma no cikla Kino gadsimts Latvijā).

Turpat Lielajā zālē pulksten 16 vēl viens nominēto filmu seanss no bagātīgā dokumentālistikas piedāvājuma, un tāpat pēdējais šajā festivālā. Dokumentālā īsfilma Gleznotāji režisorei Asnātei Rībenai atnesusi nomināciju Labākā debija, tas ir vizuāli skaists stāsts, kurā atdzīvojas Ivara Heinrihsona, Helēnas Heinrihsones un Borisa Bērziņa gleznas. Poētiskā kino gleznieciskumu turpina arī Gunāra Bandēna filma Tramvajs, vārdā Kalpotājs – pierādījums, ka skaisti un ar jēgu var nofilmēt pat bleķa kasti – parastu tramvaja vagonu – un paralēlās dzīves, kas šajā vagonā rit visu cauru nakti. Trešā filma šajā seansā – kinoforuma Arsenāls Baltijas skatē jau rādītie Purva ļaudis, par ko režisors Kaspars Goba Kristapiem nominēts kā labākais debitants, nominācija piešķirta arī kategorijā Labākais laikmeta dokuments. Šis dokuments iemūžinājis dīvainās pilsētiņas Sedas portretu – laikā un telpā abstrahētas dzīves un likteņi.

Par Jaunās zāles vakara seansiem viss jau izstāstīts vakardienas Neatkarīgajā, bet Lielās zāles vakars veltīts ārpuskonkursa filmām. Tas, ka programmā tām nav pievienoti oranžie kvadrātiņi, nenozīmē, ka šīs filmas nebūtu vērts skatīties. Četri studentu darbi pulksten 18 ir reta iespēja iepazīties ar latviešu kinematogrāfistu jauno paaudzi, turklāt slepena informācija liecina, ka tieši šajā seansā redzami daži tā sauktās studentu žūrijas favorīti.

Pulksten 20.30 skatītājiem ir iespēja pārliecināties par pagriezienu animatora Nila Skapāna daiļradē – pēc vairākām sirsnīgām bērnu filmiņām viņš atkal pievērsies skarbākām tēmām un savā iemīļotajā plastilīnā izveidojis filmu pieaugušajiem; ārkārtīgi stilīgais Telefons tapis pēc Reja Bredberija stāstu motīviem. Seansa turpinājumā divas spēlfilmas – Jāņa Vingra Treffpunkt par liktenīgu nesatikšanos un animācijas filmu režisora Jāņa Cimermaņa debija spēlfilmu režijā – Mihaila Zadornova lugas Pērku jūsu vīru ekranizācija ar klasisku Jāni Jarānu preces lomā un briljantspožu Zani Daudziņu pircējas lomā (ļoti žēl, ka šis atraktīvais aktierdarbs izslīdējis cauri nomināciju sietam).