Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Latvijas nacionālajam karogam - 725

Valda Rozenberga
Latvijas nacionālajam karogam - 725
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments

Cēsu vēstures un mākslas muzejā valsts svētku priekšvakarā atklāja izstādi "Latvijas karogam 725". Notikums ietilpst Cēsu 800. gadadienas gaidīšanas pasākumu ciklā – "600 dienas līdz 800 gadei".

Izstādi atklāja Cēsu Pils kora dziedājums. Vidzemes vēstures un tūrisma centra (VVTC) direktors Mārtiņš Malcenieks teica: "Šis ir liels notikums ne tikai Cēsu muzejam, bet visai Latvijas tautai, tomēr cēsniekiem tas ir īpašs, jo Latvijas nacionālais karogs ir dzimis mūsu pilsētā. Vēl ir vairāki nozīmīgi notikumi, kādēļ tieši Cēsis simbolizē sarkanbaltsarkano karogu. Viens no pēdējiem – pirms dažām dienām cēsniece, audēja Dagnija Kupče savu muzejā austo karogu pasniedza Valsts prezidentei. Nesen dibinātajam VVTC un muzejam šis brīdis svarīgs arī tāpēc, ka tā ir otrā apjomīgā izstāde, ko veidojuši muzeja darbinieki, lai pamazām nomainītu veco ekspozīciju." M. Malcenieks uzsvēra, ka, strādājot pie jaunās muzeja ekspozīcijas, nozīmīga vieta tiks atvēlēta tieši Latvijas nacionālajam karogam. Viņš pateicās Cēsu pilsētas domei un Kultūrkapitāla fondam par atbalstu izstādes veidošanā, kā arī muzeja darbiniekiem un tās tiešajiem autoriem – Dr. hist. Tālim Pumpuriņam, kurš Latvijā visvairāk pētījis latviešu nacionālā karoga vēsturi, izstādes kuratorei, vēsturniecei Vijai Rozentālei un māksliniekam Raitim Jelēvičam. Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders klātesošos apsveica valsts dzimšanas dienā: "Cēsis ir ne tikai vieta, kur sarkanbaltsarkanais karogs dzimis, bet atmodas sākumā, 1988. gadā pirmo reizi pēc padomju okupācijas gadiem tas atkal tika šeit pacelts. Cēsniekiem vienmēr bijis svarīgs gan mūsu karogs, gan mūsu valstiskums. Atklājot izstādi, mums visiem, bet īpaši jaunatnei novēlu, lai karoga tradīcijas arī turpmāk tiktu turētas augstā godā. Šo vēlējumu visiem cēsniekiem man lūdza nodot arī Valsts prezidente." Izstādes atklāšanā piedalījās arī Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis. Sveicot cēsniekus valsts svētkos un šīs visai Latvijai nozīmīgās izstādes atklāšanā, viņš teica: "Iet ar tukšām rokām ir vieglāk, nekā nest karogu. Tomēr karogu nest ir liels gods, un šīs pūles atalgojas. Mīlestība uz valsti un tēvzemi nerodas no tukša gaisa. Tā rodas no mīlestības uz dzimto pilsētu un novadu, no cieņas pret valsts simboliem. Viens no nozīmīgākajiem, kas vieno un dod spēku, ir Latvijas nacionālais karogs. Tā klātbūtne ceļ tautas pašapziņu. Varu droši teikt, ka Cēsu puses ļaudis tur cieņā savu dzimto pilsētu, novadu un tikpat stipri godā Latvijas nacionālo simbolu – sarkanbaltsarkano karogu." Dz. Ābiķis par ieguldīto darbu Latvijas nacionālā karoga vēstures izpētē un tā popularizēšanā izstādes autoram T. Pumpuriņam pasniedza Kultūras ministrijas atzinības rakstu. T. Pumpuriņš pateicās muzeja kolēģiem par palīdzību izstādes veidošanā, uz Cēsīm atbraukušajam Andrim Vidulejam no Iecavas, kurš izstādes ekspozīcijai uzticējis ģimenes relikviju - sarkanbaltsarkano karogu, kas izgatavots 1917. gadā, kad Latvijas valsts vēl nebija, un iepazīstināja ar izstādes tapšanu. Ekspozīcija sniedz ne tikai vēsturiskas izziņas par Latvijas karoga dzimšanu 13. gs., par tā glabātājiem cauri dažādu laikmetu griežiem, bet atsevišķi stendi sniedz padomu, kā pareizi karogs izkarams pie dažādām ēkām. Savukārt tie, kuri vēlējās, varēja pamēģināt izgatavot karoga pastkarti tehnikā, kādu 1917. gadā izmantoja fotogrāfs Jānis Rieksts.

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu