2004. gada pirmais mēnesis strauji tuvojas beigām, jau nedēļas nogalē dzīvosim februārī, un teju, teju klāt atkal būs pavasaris… Nemēģinot aizsteigties priekšā dabai, mūsu radošie prāti turpina radīt un sagādāt prieku mākslas cienītājiem. Jauni projekti, pirmizrādes, debijas — process notiek! Šo gadu mūzikā var uzskatīt par veiksmīgi iešūpojušos.
Tango atkal un jauDailes teātris, pirmizrāde trešdien, 28. janvārī, plkst. 18.30Skan diezgan nopietni: «Artūrs Maskats. Horhe Luiss Borhess.Tango.» Dailes teātrī šonedēļ skatītājiem būs iespēja vērtēt režisora Mihaila Gruzdova tango izjūtu, kas sasaistīs kopā argentīniešu rakstnieku Horhi Luisu Borhesu ar Artūra Maskata simfonisko kompozīciju «Tango», kura oktobrī iekļuva Londonas prestižā kompozīcijas konkursa «Masterprize» finālā. Tango simfoniskajam orķestrim ir kaisles un sāpju ekspresija, kas jāuztver kā veselums, tāpēc komponista vienīgā prasība režisoram bijusi, lai tango skanētu kā veselums, nevis fragmentos. Intrigu uztur Gruzdova kundzes Indras Rogas piedalīšanās izrādē. Dažādas tango formas iekaro Latvijas mūzikas arēnu, tie ir pirmie cīruļi, kas paredz daudz vērienīgākus «starpdisciplinārus» projektus, kuros sintezēsies vizuālā māksla, literatūra, teātris un, protams, mūzika.
Lolitas brīnumputna lidojumsVāgnera zāle, ceturtdien, 29. janvārī, plkst. 11 un 13 (3. abonementa koncerti)Vāgnera zāles abonementu koncertu sērijā atkal skanēs Jāņa Kalniņa pasaku operas «Lolitas brīnumputns» koncertuzvedums. Pasakas sižets stāsta par princesi Lolitu, brīnumputnu, skauģiem un Sakārnīti, kura dziesmiņa īsti atbalso Latvijas ziemu: «Tumsa gaismu apēdusi…» Nupat jau gaisma pamazām atgriežas, arī pasakas beigas ir labas. Koncertuzvedums, protams, neatsver pilnu izrādi, tomēr patiks gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Noslēdzas Brāmsa klaviermūzikas ciklsLatvijas Mūzikas akadēmija, Lielā zālē, piektdien, 30. janvārī, plkst. 19Johanness Brāmss — savdabīga, spilgta personība vācu mūzikas kultūrā, viens no pēdējiem romantiķiem Eiropas mūzikā. Viens no izcilākajiem komponistiem vācu mūzikā līdzās Baham, Vāgneram un Bēthovenam. Viņa pamatžanrs ir klaviermūzika. Te ir gan sonātes un rapsodijas, gan spilgtas miniatūras, kuru vidū dižojas viņa paša izveidotie žanri — intermeco un kapričo.
J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Speciālo klavieru katedras pedagogu gatavotais koncertcikls «Visi Johannesa Brāmsa skaņdarbi klavierēm» noslēgsies piektdien, 30. janvārī, Mūzikas akadēmijā. Tā koncerti pa kārtai izskanējuši reizi mēnesī kopš 2003. gada oktobra, apvienojot visus Brāmsa solodarbus klavierēm — ārpus kārtas palikuši vien tie darbi, kas nav datēti ar konkrēta opusa numuru vai veidoti kā citu komponistu darbu pārlikumi. Cikla noslēguma koncerta programmā dzirdēsim Pirmo klavierkoncertu re minorā op. 15 unOtro klavierkoncerts Si bemol mažorā op. 82, ko atskaņos Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris diriģenta Andra Vecumnieka vadībā. Koncerta solisti būs pianisti Juris Žvikovs un Sergejs Osokins.
«Dēmons» turpina plosīties OperāLatvijas Nacionālā opera, piektdien, 30. janvārī, plkst. 19Piedzīvojis skarbu gan profesionāļu, gan publikas kritiku, Rubinšteina «Dēmons» turpina būt par vienu no šīs sezonas kulta izrādēm — cik gaidīta un alkta, tikpat arī pelta. Un tomēr… Piektdienas izrādē visā spožumā redzēsim otro sastāvu. Dēmona kaislības izdzīvos Samsons Izjumovs, Tamāras traģisko mīlu atveidos Sonora Vaice. Bet pirmajā cēlienā mirstošā Tamāras līgavaiņa Sinodala lomā uz Operas skatuves debitēs tenors Jānis Kurševs. Ja esat kaut ko dzirdējuši par šo izrādi, bet vēl neesat to redzējuši, lai izteiktu savu vērtējumu, pašlaik ir īstais brīdis to noskatīties. Vēl divas izrādes būs februārī.
Šūberta «Skaistā dzirnavniece» OperāLatvijas Nacionālā opera, Beletāžas zāle, sestdien, 31. janvārī, plkst. 19Romantiķa Franča Šūberta dziesmu cikls «Skaistā dzirnavniece» (1823) ar Vilhelma Millera dzeju ir viens no romantiskās vokālās kamermūzikas paraugiem. Šīs nedēļas jubilārs tenors Viesturs Jansons nolēmis atzīmēt savu trīsdesmito dzimšanas dienu tieši ar šo ciklu. Par klavieru pavadījumu rūpēsies pianists un koncertmeistars Aldis Liepiņš, ar ko kopā Jansons sācis sadarbību jau 1998. gadā Cēsu «Šubertiādēs».