Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valdība otrdien tomēr nespēja pieņemt lēmumu par diviem valsts mēroga kultūras projektiem - nākamā gada Dziesmu svētkiem un Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību.
Tā kā Kultūras ministrija (KM) Dziesmu svētku organizēšanai no nākamā gada budžeta vēlas saņemt 3,9 miljonus latu, no kuriem 2,4 miljoni paredzēti mākslinieciskajām izmaksām, ministri pauda neizpratni par tik lieliem plānotajiem tēriņiem, jo 1998.gada Dziesmu svētki izmaksāja apmēram 1,8 miljonus latu, bet Rīgas astoņsimtgadei veltītie Dziesmu svētki - 1,5 miljonus latu. Lai nemainītu Dziesmu svētku koncepciju un jau sagatavoto muzikālo materiālu, Dziesmu svētku rīkotāji pauda gatavību piekāpties un samazināt prasīto summu līdz diviem miljoniem latu. Lai gan organizatori norādīja, ka jaunu koncepciju veidot jau būtu par vēlu, ārlietu ministre Sandra Kalniete ierosināja nesamazināt finansējumu Dziesmu svētku dalībnieku uzturēšanās Rīgā izmaksu segšanai, bet "mēģināt no kaut kā atteikties koncepcijā". Dziesmu svētku rīkošanai būtu nepieciešami 3,9 miljoni latu, bet valdība otrdien atzina, ka būtu ar mieru piešķirt divus miljonus un uzdeva rīkotājiem iesniegt sīku izdevumu tāmi. Vairāki ministri atbalstīja ideju piešķirt divus miljonu latu Dziesmu svētku rīkošanai, bet Kalniete uzstāja uz 2,5 miljonu latu piešķiršanu kopā ar atbalstu pašvaldībām. Tomēr beigu beigās pēc diskusijām par iespējamajiem izdevumu samazināšanas veidiem ministri nepieņēma konkrētu lēmumu, un premjers uzdeva KM uz nākamo sēdi iesniegt sīku tāmi, paredzot tajā atteikšanos no atsevišķām finansu pozīcijām. Savukārt diskusijā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektam nepieciešamo līdzekļu (2,4 miljoni latu) piešķiršanu no nākamā gada budžeta valdība uzklausīja LNB direktora Andra Vilka informāciju par nākamajā gadā paredzētajiem projekta īstenošanas posmiem. Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers iebilda, ka vispār neesot skaidrs, kur celt šo gaismas pili, jo šobrīd izvēlētais zemesgabals Daugavas kreisajā krastā starp Akmens un Dzelzceļa tiltiem ir "apgrūtināts", jo daļa no zemes pieder privātīpašniekiem un uz tā atrodas dzīvojamās ēkas. Šlesers izteica šaubas, ka bibliotēkas celtniecību varētu aizkavēt īrnieku nevēlēšanās atstāt pašreizējo dzīvesvietu, un uzsvēra, ka beigu beigās šis zemesgabals var izrādīties visdārgākais zemesgabals. Uz to Repše vienkārši noteica "nu tad varam celt citur". Arī pie šā jautājuma valdībai būs jāatgriežas kādā no nākamajām sēdēm.