Starp citu, pretēji cilvēka dabiskajai nepieciešamībai pēc komforta, ērtībām, pretēji dabiskajam hedonismam. Pamatīgi un rūpīgi gatavots, 22. oktobrī plkst. 19 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā tiks atklāts festivāls, kura nosaukums – Arēna – ir pietiekami daudznozīmīgs: no vienas puses, arēna ir ļoti plaša, atvērta telpa, kur risinās daudzas un dažādas darbības. «Ne šogad, ne turpmāk nemēģināsim ierobežot sevi ar šauru virzienu – tikai mūsdienu mūziku, jo arēnā var risināties visdažādākie notikumi: multimediālas izpausmes, žanru saskarsmes, arēnā mēdz notikt arī cīņas… Galu galā, mūsdienu mūzika, tāpat kā visa 20. gadsimta māksla, nav nekāds miermīlīgais process, jo pati modernisma ideja ir konflikts. Pasaule kļuvusi par arēnu – cīņu un sadursmju vietu,» tā Arēnu alegoriski manifestē diriģents Normunds Šnē, viens no Arēnas radošās komandas, kuru veido tie latviešu mūziķi censoņi, kuri savā nozarē – grozi, kā gribi – ir saucami par labākajiem: Rīgas Kamermūziķu direktore Baiba Kurpniece, komponisti Pēteris Vasks un Andris Dzenītis, Latvijas Radio kora diriģenti Sigvards Kļava, Kaspars Putniņš un kora direktors Guntars Ķirsis. Rīgas Kamermūziķi, uz kuru bāzes izveidots Rīgas Festivāla orķestris, kā arī Latvijas Radio koris objektīvi ir tie, kuri vairākus gadus un ļoti pacietīgi tiekušies pēc stratēģiski sakārtotas jaunās mūzikas atskaņošanas iespējām Latvijā. Jo šis process līdz šim bijis nevienmērīgs, it kā neorganizēts. Arēna situāciju konkretizē, tiecas un tieksies uz sakārtotību. Īsa Arēnas neafišēta definīcija Foruma skatījumā. Arēna – ikgadējs forums, kura galvenie mērķi un uzdevumi ir: 1.1. Jaunās latviešu mūzikas atskaņojumi. Šogad – Pētera Vaska, Artura Maskata opusi, Maijas Einfeldes kora darba pirmatskaņojums; 1. 2. Pasaulē atzītu komponistu pozicionēšana par pasākuma centrālajām personām. Šogad – divu žanriski atšķirīgu, bet līdzvērtīgi spilgtu un nozīmīgu personību viesošanās: slavenākais igauņu komponists Arvo Perts, kas pasaulē pazīstams kā 20. gadsimta Jaunā garīguma pārstāvis, savā ziņā saucams pat par kulta figūru plašā sabiedrībā, un – ne tikai džeza, pat īsti nenoformulēta mūzikas virziena (varbūt – world music) pirmā lieluma zvaigzne, trīskārtējais Grammy ieguvējs Džo Zavinuls. Perta mūzika caurvīs visu festivāla koncertu programmas, apogeju piedzīvojot autorkoncertā (25. X Rīgas Sv. Jāņa baznīcā plkst. 19), kā arī muzikālajā Diskusijā (24. X Latvijas Mūzikas akadēmijā plkst. 15), kurā Pērts satiksies ar Pēteri Vasku (Diskusijā piedalīsies arī mūzikas žurnālists Orests Silabriedis). Savukārt Džo Zavinula Donavas simfonija kopā ar Pērta simfoniskajiem opusiem tiks atskaņota Rīgas Festivāla orķestra koncertā 9. novembrī, noslēdzot pirmo Arēnu; 1. 3. Starptautiski atzītu pasaules jaunās mūzikas atskaņotāju piesaiste. Šogad – iespēja dzirdēt vienu no drosmīgākajiem un perfektākajiem mūsdienu mūzikas ansambļiem Das Neue Ensemble (2. XI LNO Jaunajā zālē plkst. 19), kas jau deviņus gadus iekarojis pasaules laikmetīgās mūzikas interpretēšanas virsotni, savās konceptuālajās programmās vienlīdz lielu lomu ierādot gan mūzikai, gan telpai. Kā vēl vienu Arēnas mērķi jāmin virzošo spēku koncentrācija laikmetīgās mūzikas attīstības veicināšanas vārdā. Baltijas jaunās mūzikas koncerts (29. X LMA plkst. 19) vistiešākajā veidā apkopos Andra Dzenīša rīkoto Dundagas meistarklašu pieredzi, ļaujot izpausties 11 jauno komponistu pasauluztverei. Jaunākās mūzikas situācijas diagnostika un profilaktiskas rūpes par tās veiksmīgu adaptāciju saucamas par Arēnas trešo nozīmīgo mērķi. Latvijas Radio 1. studijā (3. XI plkst. 15) notiks pirmais elektroniskās un elektroakustiskās mūzikas koncerts Latvijā. Jaunā mūzika Latvijā nav neiespējama. Dziedātāju tautai jāturpina dziedāt, bet jāiet arī tālāk!